DSP saraksts (Pieejams šeit) Tajā iekļauti 169 uzņēmumi, kas eksportē uz Krieviju un 94 uzņēmumi uz Baltkrieviju. Daži parāda savu tirgus daļu arī Krievijā un Baltkrievijā. Dažiem 2022. gada dati nav pieejami.
No pārdošanas apjoma viedokļa lielākais uzņēmums sarakstā ir farmācijas gigants Grindeks, kas eksportē uz Baltkrieviju, bet tā meitas uzņēmums Kalceks eksportē uz Krieviju. Grindeks pārdošanas apjoms 2022. gadā bija 258 miljoni eiro, no kuriem 70,6 eiro bija Krievijā. Uz LTV lūgumu komentēt savu nostāju attiecībā uz eksportu uz Krieviju uzņēmums neatbildēja.
Sarakstā ir arī cits Latvijas farmācijas gigants “Olainfarm”, par kuru pārdošanas dati par 2022. gadu nav pieejami. “Olainfarm” nosūtīja LTV plānu jaunu tirgu apgūšanai, vienlaikus apstiprinot, ka ir atļauts medikamentus eksportēt uz Krieviju.
“Starptautiskās cilvēktiesības nosaka, ka visiem pacientiem ir jābūt pieejamai veselības aprūpei un medikamentiem. Tātad zāles un medicīnas produkti nav iekļauti ne ES, ne citu Rietumu sankciju jomā un šobrīd nav plānoti ierobežojumi attiecībā uz šīm produktu grupām,” raksta “Olinefarm”.
Sarakstā ir arī vairāki vidēja lieluma farmācijas uzņēmumi – Elpis, LV System Service un Medibridge.
Starp uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu ir alkohola kompānija Penord Ricard, Latvijas uzņēmums Penord Ricard Eastern Europe Operations Ltd. Uzņēmums izplata daudzus slavenus alkoholiskos dzērienus, piemēram, Absolut, Havana Club un Jameson. Tās jaunākais gada pārskats ir no 2021. gada vidus līdz 2022. gada vidum, un tā apgrozījums ir 145 miljoni eiro, no kuriem 84 miljoni Krievijā un 6,8 miljoni Baltkrievijā. Uzņēmums šā gada aprīlī paziņoja, ka ir apturējis savu darbību Krievijā, taču saraksts liecina, ka tā joprojām darbojas Baltkrievijā. Uzņēmums uz De Facto jautājumiem neatbildēja.
Vēl viens ievērības cienīgs uzņēmums ir SIA Green Trace, kas visā Latvijā eksportē Electrolux, Zanussi un citu zīmolu tehnoloģijas. 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums Krievijā sasniedza 107 miljonus eiro, kas veido aptuveni 90% no tā kopējā pārdošanas apjoma 116,8 miljonu eiro apmērā. Arī šis uzņēmums LTV neatbildēja.
Kopumā Latvijas Televīzija lūdza komentārus par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju sniegt aptuveni 40 eksportētājiem, kuru pārdošanas apjoms pārsniedz 10 miljonus eiro. Atbildēja 14 cilvēki, no kuriem lielākā daļa pamazām pārtrauc sadarbību ar Krieviju.
iCotton ir higiēnas preču ražotājs, kas 2021. gadā Krievijas tirgū nopelnīja 13,6 miljonus eiro no 21,7 miljonu eiro kopējā pārdošanas apjoma. Uzņēmums paziņoja, ka ir dusmīgs par iekļaušanu sarakstā, jo tas ātri mēģina pārorientēties.
“iCotton”, tāpat kā citi LV uzņēmumi, ļoti “priecājas” un “pateicīgi” Centrālajai statistikas pārvaldei par publicētajiem sarakstiem un dažādu “Excel” tabulu publicēšanu, kur nav minēti ne apjomi, ne laiks, ne kas cits. […] Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzņēmums ir pilnībā mainījis pārdošanas tirgus rādītājus, pārtraucot piegādes uz Baltkrieviju un pārtraucot sadarbību ar dažiem atlikušajiem Krievijas klientiem. […].
“No 60+% vienu reizi atlikušais īpatsvars no Krievijas ir aptuveni 5%, un no oktobra jaunas piegādes nenotiks,” atbildē raksta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Serģis Pinkovskis.
Arī vairāki citi uzņēmumi norādīja, ka Krievijas iebrukuma sākumā nolēma pamest Krievijas un Baltkrievijas tirgus, taču to dažādās saistības palika spēkā. Piemēram, laboratorijas iekārtu tirgotāja Biosan Ltd pārstāvis Joriss Keress atbildēja: “Visi stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti ar Anglijas partneriem un mums bija plānots pēc iespējas ātrāk pamest Krievijas un Baltkrievijas tirgu 2022. gada sākumā. Ņemot vērā apstākļus un ņemot vērā iepriekš noslēgtos līgumus un faktu Tā kā ir preču grupas, kas nav pakļautas sankcijām, tirdzniecība ar Krieviju turpinās būtiski samazināties.
“Savstarpējās vienošanās ietvaros StarLett ir veikusi vienu BelstarLett preces piegādi 2023. gadā, par kuru jau bija samaksāts pirms bankas sankciju piemērošanas ienākošajiem maksājumiem no Baltkrievijas,” atbildēja drukas tehnikas tirgotājs StarLett. Šobrīd visi savstarpējie līgumi ir lauzti.
Bosch zīmola produktu izplatītājs Robert Bosch Ltd atbildēja, ka viss eksports uz Baltkrieviju un Krieviju ir apstājies jau jūnija vidū.
Atsevišķi uzņēmumi arī norādīja, ka eksportētāju saraksts nav saistīts ar preču pārdošanu Krievijā vai Baltkrievijā, bet gan oficiālu apsvērumu dēļ, piemēram, preču atgriešanas gadījuma, piemēram, SIA “Energokomplekss” vai SIA “Pulsar Optics”.
Ir arī uzņēmumi, kas nesola pārtraukt sadarbību ar austrumu kaimiņiem vai apliecina, ka lieta ir sarežģīta.
Piemēram, biroja preču eksportētāja Centrum Europe direktoru padomes loceklis Valentīns Kedjaškins sacīja: “Centrum Europe eksportē savu produkciju uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tostarp Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Mēs Krievijā neko nepērkam. , mēs pārdodam preces tikai skolām.” Un bērni Mēs pastāvīgi piedalāmies starptautiskās izstādēs, meklējot jaunus klientus visdažādākajās pasaules valstīs (Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā). Tajā pašā laikā tam vajadzētu būt atzīmēja, ka biznesa pārorientēšana uz citiem tirgiem prasa daudz laika un izmaksu.Diemžēl tādas valstis kā Vācija, Francija un ASV nepērk mūsu produktus.
“Mēs strādājam pie jauniem eksporta tirgiem Latvijā, lai aizstātu esošos pārdošanas apjomus,” sacīja Puratus Latvia, kas ražo ievārījumus un citus produktus ar zīmolu “Pure” direktoru padomes loceklis. “Tas nav viegls un ātrs process. Būtu lieliski, ja Latvija varētu Papildu atbalsts šobrīd neeksistē. Un paldies par padomu, ka jāorientējas un jāpārdod citur. Ļoti viegli pateikt, bet grūti izdarīt.
Polarcas ķīmiskā rūpnīca atbildēja, ka Krievija un Baltkrievija nav svarīgi partneri. Eksports uz abām valstīm kopā veidoja aptuveni 10% no uzņēmuma kopējā eksporta 2023.gadā, taču uzņēmums savā atbildē neminēja, ka sadarbība drīzumā tiks pārtraukta.
“Trialto”, “Newton” un “Ultraplast EU” paziņoja, ka ievēro sankcijas un darbojas atklāti, taču nepieminēja plānoto atteikšanos no Krievijas vai Baltkrievijas tirgus.
Atsevišķos gadījumos biržā kotēto uzņēmumu apgrozījums ir ievērojami palielinājies tieši 2022. gadā. Piemēram, loģistikas uzņēmums Sonora Ekspedīcija apgrozījumu palielināja divas reizes – no 34 miljoniem līdz 67,6 miljoniem. Gada pārskats liecina, ka lielāko pieaugumu veido tiešās tirdzniecības apjoms Krievijā, kas pieauga no 19 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 44,8 miljoniem eiro 2022. gadā. Pārdošanas apjomu pieaugumu uzņēmums skaidro ar pārvadājumu sadārdzināšanu, arī uzsverot ka viņi paši neeksportē preces:
“Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā mums bija lieli klientu preču atlikumi gan noliktavās, gan tranzītā, tāpēc nācās slēgt piegādes procedūras. Tā, piemēram, sūtot preci no mūsu noliktavas uz Krieviju eiropiešu vārdā klients, Sonora ir minēta.” Ekspedīcija” eksporta deklarācijā kā nosūtītājs, lai gan neesam ne pārdevējs, ne pircējs,” raksta uzņēmums. Aktrise Lasma Gladeviča.
Pirmajā Civildienesta komisijas publicētajā sarakstā bija arī visi uzņēmumi, kas 2022. gadā eksportēja uz Krieviju un Baltkrieviju, tostarp uzņēmumi, kas pārtrauca sadarbību pēc kara. Salīdzinot ar atjaunoto 2023.gada sarakstu, ir arī tādi uzņēmumi, kas nav iekļauti 2022.gada pirmajā sarakstā. Tas liecina, ka šie uzņēmumi eksportu uz Krieviju uzsāka tikai šogad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Uz Krieviju eksportētāju sarakstā ir 23, bet uz Baltkrieviju – 15 uzņēmumi. Pēc biznesa apjoma lielākais ir dzērienu, tabakas un citu izstrādājumu vairumtirgotājs Stream Distribution, kura apgrozījums 2022.gadā bija 15 milj.. Uz nevienu iesūtīto jautājumu uzņēmums neatbildēja.
Sarakstā minēto uzņēmumu pārstāvju vidū LTV pamanīja arī ievēlētu amatpersonu – Rīgas domes deputātu un nesen iecelto Rīgas brīvostas pārvaldes priekšnieka vietnieku Edgaru Stīlmahru. Viņš ir SIA New Rosme, kas ražo apakšveļu, līdzīpašnieks un izpilddirektors. Saskaņā ar sarakstu New Rosemy ir arī eksportētājs uz Baltkrieviju. Stilmahrers gan norāda, ka Baltkrievijā preču tirdzniecība nenotiek, taču tur ir ražotne.
“Mūsu darbinieki [in Belarus] Ir arī ļoti liels skaits opozīcijas pārstāvju, tostarp cilvēki, kurus pašreizējā vara ir represējusi. Mūsu nostāja ir tāda, ka mēs faktiski nodrošinām šīm 50 sievietēm iztiku, nodrošinām viņām darbu un maksājam viņiem algas. Uzņēmums tiek uzturēts nerentabla līmenī, tāpēc Baltkrievijas diktatoram nodokļus nemaksājam. “Mēs domājam, ka tā ir sociāla funkcija,” sacīja Štelmahers.
Viņš arī atzīmēja, ka pirmajās kara dienās “New Rosme” akcionāri nolēma neeksportēt preces uz Krieviju un Baltkrieviju.
Valdība ilgstoši aicinājusi uzņēmumus pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, uz jautājumu par eksporta apjomu uz agresorvalstīm atbildēja Latvijas ekonomikas ministre Ilze Endriksone (Nacionālā apvienība). Tajā pašā laikā galvenais jautājums ir nodrošināt sankciju ievērošanu.
Viņasprāt, stingrākus noteikumus tirdzniecības ierobežošanai nevajadzētu ieviest.
“Mēs pārrunājām arī fizisku robežu slēgšanu, liedzot sauszemes transportu, bet ja [border is closed by] Ne visas valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet tikai mēs, nekādus rezultātus nesasniegs. Tas viss notiks tāpat. Tātad ir jābūt kopējai nostājai. Ekonomikas ministrs sacīja: “Mēs to vienmēr esam uzsvēruši un arī sadarbībā ar kaimiņvalstīm pauduši, ka šīm sankcijām, nosacījumiem un prasībām ir jābūt vienotām.”
