Latvijas valsts profils – BBC News

Latvija atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, un tai ir piekraste gar Baltijas jūru, kas robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu. Tai ir lingvistiskas saites ar Lietuvu dienvidos un vēsturiskas un reliģiskas saites ar Igauniju ziemeļos.

Nedaudz vairāk kā desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Padomju Savienības sabrukuma laikā Latvija 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā un NATO.

Daudzus gadsimtus Latvija galvenokārt bija lauksaimniecības valsts, un citi svarīgi ekonomiskie faktori bija jūrniecība, zvejniecība un mežsaimniecība.

Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis, arī Latvija kopš 90. gadu sākuma ir veikusi strauju pāreju uz brīvo tirgu. Tā pieņēma eiro par savu valūtu 2014. gadā.

Aptuveni 24% iedzīvotāju galvenokārt runā krieviski, un Krievijas propagandas centieni šajā kopienā rada bažas Latvijas iestādēm. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Latvija ir aizliegusi visus Krievijas apraides kanālus.

Latvijas Republika: fakti

  • kapitāls: Rīga
  • novads: 64 589 kvadrātkilometri
  • populācija: 1,8 miljoni
  • Valodas: latviešu, kā arī lībiešu un latgaliešu
  • Vidējais paredzamais dzīves ilgums: 70 gadi (vīriešiem) 80 gadi (sievietēm)

Līderi

Priekšsēdētājs: Edgars Rinkevičs

Attēla avots, Getty Images

Ilggadējais Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs kļuvis par pirmo atklāti geju ES valsts vadītāju pēc tam, kad 2023.gada jūlijā tika ievēlēts parlamentā.

Rinkēvičs ārlietu ministra amatā ir kopš 2011. gada. Lai gan tas kopumā ir ceremoniāls amats, Valsts prezidents var uzlikt veto tiesību aktiem un izsludināt referendumus.

Savā atklāšanas runā Rinkēvičs apņēmās turpināt atbalstīt Ukrainas kara centienus pret Krieviju. Viņš sacīja, ka Latvijas ārpolitikai “nav laika kļūdīties”, piebilstot, ka rīkosies “ātri, izlēmīgi un gudri”.

Attēla avots, Getty Images

Artūrs Krišjānis Kariņš kļuva par premjerministru 2019.gada janvārī piecu konservatīvo un liberālo partiju koalīcijas vadībā, neskaitot prokrievisko Saskaņas partiju, kas pēc 2018.gada oktobrī notikušajām vēlēšanām kļuva par lielāko parlamenta bloku.

Amerikas Savienotajās Valstīs latviešu vecāku ģimenē dzimusī Kārensa ieguvusi doktora grādu valodniecībā pirms imigrācijas uz Latviju un uzsākšanas uzņēmējdarbībā.

2002. gadā viņš tika ievēlēts parlamentā kā centriski labējās partijas Jaunais laiks pārstāvis, pēc tam ieņēma ekonomikas ministra amatu, pirms kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu.

Viņš bija konservatīvās partijas Vienotība premjerministra kandidāts 2018. gada vēlēšanās.

Plašsaziņas līdzekļi darbojas brīvi, ar dažiem juridiskiem ierobežojumiem. Likums paredz cietumsodu par neslavas celšanu un rasu naida izraisīšanu.

Laikraksti, kas visi ir privātīpašums, atspoguļo dažādus politiskos uzskatus. Daudzi nosaukumi cieta no zemas tirāžas.

saraksts

Attēla avots, Getty Images

Komentēt fotoattēlu,

Brīvības piemineklis Rīgā piemin Latvijas neatkarības cīņu laikā no 1917. līdz 1920. gadam.

Daži notikumi Latvijas vēsturē:

19. gadsimts – Latvija Krievijas pakļautībā.

1918. gads – Pēc Brestļitovskas līguma starp Krieviju un Vāciju martā un sabiedroto pamiera ar Vāciju novembrī, Latvijas Nacionālā padome pasludināja neatkarību.

1918-20 Latvija cīnās par savu neatkarību pret krievu un padomju vācu armijām.

1920. gads– Miera līgums ar Padomju Krieviju.

1934. gads Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pārņem varu pēc nestabilu valdību secības.

1940. gads Padomju Savienība anektēja Latviju kopā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Latviju. Masu deportācijas uz Sibīriju un Vidusāziju.

1941. gads – iebrukums nacistiskajā Vācijā. Aptuveni 70 000 Latvijas ebreju nogalināja nacistu nāves komandas un latviešu paramilitārās vienības.

1944. gads – Padomju armijas atgriešanās, vēstot par turpmākiem deportāciju viļņiem un pretošanās padomju varai apspiešanu.

1986. gads – Pirmās lielākās pretpadomju demonstrācijas, ko organizēja nacionālistu un vides aktīvisti.

1991. gads Referendums rada lielu balsu vairākumu par neatkarību. Parlaments paziņo par pilnīgas neatkarības atjaunošanu.

1994. gads – Pēdējie krievu spēki dodas prom.

1999. gads – Vaira Vīka-Freiberga tiek ievēlēta par prezidenti – pirmo sievieti prezidenti Austrumeiropā.

2004. gads – Latvija iestājas Eiropas Savienībā un NATO.

2006. gads Jaunais pilsonības likums paredz, ka pretendentiem jākārto latviešu valodas pārbaude.

2012. gads – Referendums par vienotas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tika noraidīts ar lielu balsu vairākumu.

2014. gads – Latvija pievienojas eirozonai.

2015. gads – NATO pastiprina savu klātbūtni Baltijas valstīs.

2022. gads – Krievija iebrūk Ukrainā. Latvija izsludina ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju sakarā ar strauju kāpumu mēģinājumos šķērsot nelegālo robežu.

Komentēt fotoattēlu,

Padomju Savienība Latviju okupēja laikā no 1940. līdz 1991. gadam

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top