Tas, ka Krievija palielina savu militāro klātbūtni uz robežas ar Ukrainu, satrauc Baltijas valstis, kas jūtas kā “NATO pussalā”.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa nesen Pastāsti Reuters norādīja, ka Baltijas valstis risina sarunas ar NATO, lai palielinātu NATO militāro klātbūtni savās teritorijās, lai stātos pretī iespējamai Krievijas agresijai.
“Protams, mēs apspriežam ar saviem sabiedrotajiem palielināt savu klātbūtni šeit, lai tas darbotos kā preventīvs līdzeklis,” sacīja Klāss. “Ja paskatās kartē, Baltijas valstis ir NATO pussala, tāpēc mums ir bažas.”
Viņa aicināja uz konstruktīvām sarunām ar Maskavu un informēt Kremli, ka situācijas saasināšanās Ukrainā izraisīs cenu kāpumu ekonomisko sankciju dēļ. Vienlaikus viņa sacīja, ka Rietumi šobrīd neko sliktu nedara un neveido bruņotas grupas, lai uzbruktu Krievijai.
Vienlaikus Krievija pastiprina savu militāro klātbūtni uz robežas ar Ukrainu. Un pieprasa NATO neizvietot spēkus austrumu alianses valstīs. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas agresijas pret Ukrainu gadījumā tiks apsvērta iespēja stiprināt alianses militāro klātbūtni austrumu valstīs.
Kāds NATO diplomāts aģentūrai Reuters sacīja, ka par papildspēku klātbūtni Baltijas valstīs varētu runāt NATO aizsardzības ministru sanāksmē februāra vidū.
belsat.eu
