“2023.gadā no ES reģistrēta lopbarības vairumtirdzniecības tirgotāja Igaunijā iegādājāmies 6,5 tūkstošus tonnu saulespuķu granulu. Granulu izcelsme ir Krievijā. Šo līgumu jau esam lauzuši. Diemžēl Polijas zemnieku aktivitātes dēļ preču plūsma ir bloķēts.” Ukraina, uzņēmumam nebija alternatīvas nodrošināt pārtiku lielai cāļu ģimenei,” rakstveidā uz KNL jautājumiem par iemesliem, kāpēc uzņēmums izmantoja pārtikas produktus, norādīja Baltykovo komunikāciju un attīstības direktors Toms Oskaps. pagājušajā gadā no Krievijas ievestā barība.
Balticovo atteicās izpaust summu, kas samaksāta par šo pirkumu, kurā Igaunijas vairumtirgotājs piedalījās šādā darījumā. Oskabs pastāstīja, ka laikā no 2023.gada maija līdz novembrim iepirkti 6,5 tūkstoši tonnu. Balticovo pieder 3,5 miljoni vistu, savukārt gada putnu barības patēriņš ir aptuveni 120 tūkstoši tonnu, ko saražojis pats uzņēmums. Putnu barības ražošanai nepieciešamie graudi tiek iepirkti no vietējiem zemniekiem un vairumtirgotājiem, savukārt saulespuķu granulas tiek importētas, kas, pēc Oskara teiktā, ir cāļiem būtisks olbaltumvielu, šķiedrvielu un minerālvielu avots.
Uzņēmuma Balticovo pārstāvis sacīja: “Šai precei nav alternatīvu un tas tiek ražots tikai Krievijā, Ukrainā un Argentīnā lielos daudzumos. No Argentīnas šis produkts nav pieejams,” norādot, ka šobrīd uzņēmums slēdz sadarbības līgumus. ar vairumtirgotājiem, lai iegādātos mājputnu barības sastāvdaļas tikai no Ukrainas.Turpmāk.
Farmit.lv šobrīd piedāvā saulespuķu dīgstus vai kūku ar piegādi uz Latviju par 365 eiro tonnā. Līdz ar to, pat pieņemot, ka Krievijas izcelsmes prece pērn bija lētāka nekā šobrīd Latvijā piedāvātā Ukrainas izcelsmes prece, varam secināt, ka Baltikovo cāļi pērn ēduši saulespuķu dīgstus no Krievijas par vismaz diviem miljoniem eiro.
Kopumā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sagatavotajā sarakstā atrodami divpadsmit uzņēmumi, kas 2023.gadā Latvijā norādīti kā barības galamērķi no Krievijas. Četri no tiem – Baltic Transport Centre, Transport Services Agency, Akers Stevedors LP un Grostarans – atrodas Liepājā, divi – Alpha Port un Compass Transit – Rīgā, bet vēl viens – Ventspils Grain Terminal – Ventspilī. Attiecīgi ir pamats uzskatīt, ka tranzīta transporta un loģistikas sektorā strādājošo uzņēmumu vadītie barības sūtījumi tranzīta laikā šķērsoja Latviju.
Precīzi dati par to, cik lopbarības Krievija ir ievedusi un kura ir apstiprināta laišanai brīvā apgrozībā Latvijā, cik ir nonākusi ES tirgū, un cik daudz ir paredzēts trešo valstu tirgiem, kuras PVD rīcībā nav.
Jāpiebilst, ka importa apjoms šajā sadaļā ir būtiski, vairāk nekā desmitkārtīgi, pieaudzis. Pirms kara vidējais gada apjoms bija mazāks par iepriekšējā gada mēneša vidējo rādītāju.
Vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, KNL atklāja, ka pēc muitas datiem pērn kopumā deviņpadsmit tirgotāji ieveda no Krievijas, lai tos laistu brīvā apgrozībā ar kombinētās nomenklatūras kodu 23, kas klasificē produkciju grupā “atkritumi un atliekas. pārtikas un gatavās lopbarības rūpniecībā.
“Brīvā apgrozībā laistām precēm ir jāiegūst Savienības preču statuss un tās ir brīvi jātirgo visā Eiropas Savienības teritorijā. Tās var patērēt Latvijā vai vest uz citu ES dalībvalsti, nepiemērojot muitas procedūras,” norāda Valsts ieņēmumu dienests. atbilde uz jautājumu par Eļļas kūku importa kopējās vērtības apmēru, piemēram, “tāpēc Muitas administrācijai nav informācijas par Latvijā patērēto preču apjomu pēc to laišanas brīvā apgrozībā.” kas pārsniedza 67 miljonus eiro. pagājušajā gadā, iespējams, ienācis Latvijas tirgū.
Centrālā statistikas pārvalde detalizētus datus par lopbarības patēriņu Latvijā neapkopo, tomēr graudu un graudu produktu ražošanas un patēriņa bilance liecina, ka 2022. gadā Latvijā tika patērēti 579 tūkst. no Krievijas ievesta dzīvnieku barība Pērn tonnās tā gandrīz dubultojusies un pārsniedz miljonu tonnu.
Parlamenta darba kārtībā jautājums par lauksaimniecības produktu un lopbarības importa aizliegumu nonāca tikai šonedēļ, divus gadus pēc Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvija ieņem otro vietu starp ES dalībvalstīm lauksaimniecības produktu un lopbarības importēšanā, savukārt lielāko importa daļu veido barība, graudaugi, pākšaugi un rapšu eļļa.
Aizlieguma variants, par kuru parlaments lems šonedēļ, paredz, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam Latvijā tiks aizliegts lauksaimniecības produktu un lopbarības imports no Krievijas un Baltkrievijas, tajā skaitā attiecīgas izcelsmes produktu un barības imports no Latvijas. Citas trešās valstis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
