Kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukrainai palīdzēja veidot sestdienas vispārējās vēlēšanas Latvijā, kurās bija skaidras šķelšanās starp Baltijas valstīm. Liela krievu etniskā minoritāte Iespējams, ka tas ietekmēs Parlamenta sastāvu, un kara radītās enerģētikas problēmas aizņems nākamo valdību.
Vairākas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka premjerministra Krišjāņa Kārena vadītā centriski labējā partija Jaunā Vienotība izvirzījusies kā labākā balsu ieguvēja ar līdz pat 20% atbalstu.
Kārencs, kurš kļuva par Latvijas valdības vadītāju 2019. gada janvārī, šobrīd vada četru partiju mazākuma koalīciju, kurā kopā ar jauno vienību ietilpst centriski labējā Nacionālā apvienība un Attīstības centrs/Par! , konservatīvie.
Kopumā 19 partijās vēlēšanās kandidē vairāk nekā 1800 kandidātu, bet paredzams, ka tikai aptuveni astoņas partijas pārkāps 5% slieksni, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vietu 100 vietu Saeimas likumdevēju sapulcē.
57 gadus vecais, Delavēras štata Vilmingtonā dzimušais amerikānis Karencs Latvijas medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt darbu ar to pašu koalīcijas valdību, ja uzvarēs jaunā vienība. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.
Paredzams, ka atbalsts partijām, kas sponsorē krievu etnisko minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju, būs jaukts; Lojālo vēlētāju daļa pameta viņu – dažādu iemeslu dēļ – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.
Vēlēšanas, visticamāk, noskandinās nāves zvanu opozīcijas partijai Saskaņa, kuras popularitāte ir nepārtraukti kritusies.
Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi lietussargs lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. 2018. gada vēlēšanās Saskaņas komanda saņēma gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk balsu kādai partijai, taču citas partijas to diskvalificēja no iekļūšanas valdībā.
Tomēr Saskaņas tūlītējā un asā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika daudziem vēlētājiem, kuri joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no viņas pamest. Kara pretiniekiTikmēr tai bija tendence virzīties uz galvenajām Latvijas partijām, kuras visas ieņēma pozīcijas pret iebrukumu.
Latvijas sabiedriskā radio LSM veiktā aptauja uzrādīja Saskaņas līderpozīciju piektajā vietā ar 5,1% atbalstu.
“Manuprāt, krievvalodīgā iedzīvotāju daļa ir ļoti sadrumstalota,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauls Rāvdeseps. “Nevarētu teikt, ka viņi kaut kā ir vienoti. Daļa ir Putinam labvēlīga. Taču mēs esam redzējuši, ka karš kopumā ir mainījis attieksmi. Un tas ir noticis ļoti ātri.”
Sestdien vairākās vietās valstī, tostarp galvaspilsētā Rīgā, ziņots par garām rindām pie vēlēšanu iecirkņiem. Daudzi teica, ka Krievijas agresija Ukrainā ietekmēja vēlētāju attieksmi.
“Es domāju, ka cilvēki kļūst aktīvāki, un, redziet, gaidīšanas saraksts jau ir. Tāpēc mēs ceram, ka tagad kāds prokrievisks pievērsīsies Eiropas partijām… Mēs nevaram teikt, ka karš ir pozitīvs lieta,” kādā Rīgas reģiona vēlēšanu iecirknī sacīja IT inženieris Ratios Shovels, 38 ģenerālis.
43 gadus vecā juriste Jeļena Dadokina sacīja, ka nav pārliecināta, vai veselīgā vēlētāju aktivitāte ir “kara dēļ, vai arī cilvēki vēlas lielāku atbildību kandidātu izvēlē, jo tie ietekmē mūsu iekšpolitiku”.
Kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu februārī Latvijas amatpersonas ir liegušas krieviem ieceļot valstī ar tūristu vīzām un demontējušas ievērojamo padomju pieminekli Rīgā.
Valdība šonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli atsevišķos Latvijas pierobežas rajonos kā piesardzības pasākumu saistībā ar Krievijas daļējo militāro mobilizāciju. Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no iesaukšanas.
Arī Latvija, kas Eiropas Savienībā un NATO iestājās 2004.gadā, nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma plāno atgriezt militāro iesaukšanu.
Associated Press video žurnālists Eduards Kuļiks piedalījās no Rīgas, Latvijas
Sekojiet līdzi Associated Press reportāžai par karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine
Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.
