Latvijas līderu partijai gaidāmi labi panākumi vēlēšanās

Krievijas uzbrukums Ukrainai noteica sestdien notikušās vispārējās vēlēšanas kaimiņvalstī Latvijā, kur, domājams, šķelšanās starp Baltijas valstu lielo etnisko krievu minoritāti ietekmēs parlamenta izveidi un ar karu saistītās enerģētikas problēmas dominēs nākamajā valdībā.

Kopīgā sabiedriskās domas aptaujā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sestdien tika prognozēts, ka uzvarēs premjerministra Krišjāņa Kārena vadītā centriski labējā partija Jaunā Vienotība ar 22,5% balsu. Aptauju veica Rīgas Stradiņa universitāte, SKDSA pētniecības centrs. LETA Ziņas, Latvijas TV un Latvijas Radio.

Aptauja arī prognozēja, ka otrajā vietā ierindosies jaunā centra partija, kas atbalsta zaļo attīstību – Apvienotais saraksts ar 11,5% balsu, bet trešajā vietā – opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku partija ar 10,9% atbalstu. Paredzams, ka astoņas partijas šķērsos 5% barjeru un nodrošinās pārstāvniecību 100 deputātu parlamentā.

Pavisam vēlēšanās piedalījās 19 partijas, vairāk nekā 1800 kandidātu. Oficiālie rezultāti gaidāmi svētdienas rītā.

Kārencs, kurš kļuva par Latvijas valdības vadītāju 2019. gada janvārī, šobrīd vada četru partiju mazākuma koalīciju, kurā kopā ar jauno vienību ietilpst centriski labējā Nacionālā apvienība un Attīstības centrs/Par! , konservatīvie.

57 gadus vecais, Delavēras štata Vilmingtonā dzimušais amerikānis Karencs Latvijas medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt darbu ar to pašu koalīcijas valdību, ja uzvarēs jaunā vienība. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.

Paredzams, ka atbalsts partijām, kas ēdina Latvijas krievu etnisko minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, būs jaukts; Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī to ir pametuši daži lojāli vēlētāji.

Šīs vēlēšanas, visticamāk, noskandinās nāves zvanu opozīcijas partijai Saskaņa, kuras popularitāte ir nepārtraukti kritusies. Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi lietussargs lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. 2018. gada vēlēšanās Saskaņas komanda saņēma gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk balsu kādai partijai, taču citas partijas to diskvalificēja no iekļūšanas valdībā.

READ  Elektroenerģijas obligātais iepirkums Latvijā nākamgad būs nulle - Baltic News Network

Tomēr Saskaņas tūlītējā un asā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika daudziem vēlētājiem, kuri joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no viņas pamest. Tikmēr tie, kas iestājās pret karu, sliecās virzīties uz galvenajām Latvijas partijām, kas nosodīja iebrukumu.

Latvijas sabiedriskā radio LSM veiktā aptauja uzrādīja Saskaņas līderpozīciju piektajā vietā ar 5,1% atbalstu.

“Es domāju, ka krievvalodīgā iedzīvotāju daļa ir ļoti sadrumstalota,” aģentūrai Associated Press sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauls Raodseps. “Nevarētu teikt, ka viņi kaut kā ir vienoti. Daļa ir Putinam labvēlīga. Taču mēs esam redzējuši, ka karš kopumā ir mainījis attieksmi. Un tas ir noticis ļoti ātri.”

Sestdien vairākās vietās, tostarp galvaspilsētā Rīgā, tika ziņots par garām rindām pie vēlēšanu iecirkņiem. Daudzi vēlētāji sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmējis viņu attieksmi.

Cilvēki kļūst aktīvāki, un, kā redzat, gaidīšanas saraksts jau ir izveidots. Tāpēc mēs ceram, ka dažas prokrieviskās partijas tagad pievērsīsies Eiropas partijām,” kādā Rīgas reģiona vēlēšanu iecirknī sacīja 38 gadus vecais IT inženieris Ratioss Šovels.

43 gadus vecā juriste Jeļena Dadokina sacīja, ka nav pārliecināta, vai veselīgā vēlētāju aktivitāte ir “kara dēļ, vai arī cilvēki vēlas lielāku atbildību kandidātu izvēlē, jo tie ietekmē mūsu iekšpolitiku”.

Kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu februārī Latvijas amatpersonas ir liegušas krieviem ieceļot valstī ar tūristu vīzām un demontējušas ievērojamo padomju pieminekli Rīgā.

Latvijas valdība šonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli atsevišķos pierobežas rajonos kā piesardzības pasākumu saistībā ar Krievijas daļējo militāro mobilizāciju. Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no iesaukšanas.

Arī Latvija, kas Eiropas Savienībā un NATO iestājās 2004.gadā, nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma plāno atgriezt militāro iesaukšanu.

READ  Sadegušajiem Depo darbiniekiem var piedāvāt darbu citur Rēzeknē - reģionos

___

Associated Press video žurnālists Eduards Kuļiks piedalījās no Rīgas, Latvijas

___

Sekojiet AP ziņojumiem par karu Ukrainā vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top