Latvijas uzņēmumi skaidro, kāpēc turpina eksportēt uz Krieviju / Raksts

Reportiere Linda Zalāni apmeklēja divus uzņēmumus – Latvijas pārtikas uzņēmumu Puratos un alus uzņēmumu Elgezym, lai noskaidrotu, kāpēc viņi un vairāk nekā 300 citi uzņēmumi izvēlējušies uzturēt biznesa saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Iesākumā ir svarīgi atzīmēt, ka neviens uzņēmums neeksportē preces, kas iekļautas ASV vai ES sankciju sarakstos, tādējādi nepārkāpj nekādus likumus. Jautājums ir par ētiku un biznesa ētiku pret tirgiem un būtību.

Uzņēmums atrodas Tukuma novada Borā – kas Latvijā jau izsenis ir slavens ar kvalitatīvu svaigo produkciju. Buratos Latvija. Agrāk tas bija pazīstams kā “Pūre Food”, bet pēdējo 10 gadu laikā tas ir kļuvis par Beļģijas uzņēmuma īpašnieku. Buratos kolekcija.

galvenais uzņēmums Turpiniet veikt uzņēmējdarbību Šķiet, ka Krievijā tā plāno to darīt līdz šim nākotnē neatkarīgi no notikumiem Ukrainā – tā nesen rīkoja konferenci Seminārs par tās plāniem Krievijas tirgū 2024. gadā.

Tā darbība Latvijā ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji Tukuma novadā. Ģenerāldirektors Igars Paludis Latvijas Radio korespondentam sniedza ekskursiju pa iespaidīgo moderno ražotni, norādot, ka aptuveni 70% produkcijas ir paredzēta eksportam. Pūrē ražotie ievārījumi tiek eksportēti uz aptuveni divdesmit pasaules valstīm – arī Krieviju.

Šeit Latvijas radio korespondents uzdod dažus skarbus jautājumus.

Linda Zalāni: Cik svarīgs ir Krievijas un Baltkrievijas tirgus?
Igars Baludis: Svarīgi, ka tūlītēja eksporta pārtraukšana negatīvi ietekmēs gan darbavietas mūsu uzņēmumā, gan arī radīs finansiālus zaudējumus.
Linda Zalāna: Ko nozīmē “pietiekami liels”? Kāds ir kopējais eksporta apjoms Krievijas tirgū?
Igars Baludis: Konkrētus skaitļus nemācēšu.
Linda Zalāna: Vai tā? [more than] Puse eksporta apjoma, mazāk par pusi?
Igars Baludis: Es palikšu pie formulas, kas saka, ka tas ir “pietiekami svarīgi”.

Pēc Baludis teiktā, pēdējā Borā ražotā ievārījuma krava uz Krieviju nosūtīta vasaras sākumā – vairāk nekā gadu pēc tam, kad Krievija uzsāka savu iebrukumu. Uzņēmums šobrīd nemeklē jaunus biznesa partnerus Krievijā, taču piebilst “Patiesībā Baltkrievija ir vienīgais tirgus, kurā mēs turpinām sadarboties ievērojamos daudzumos.”

Linda Zalāna: Vai pēc kara sākuma uzņēmuma iekšienē bija diskusijas, ko darīt ar Krievijas tirgu?
Igars Baludis: Šajā gadījumā tika pieņemts lēmums, ka mēs meklējam jaunus tirgus.

Uz vairākkārt jautājumu, vai uzņēmums neapsver eksporta pārtraukšanu uz Krieviju ētisku apsvērumu dēļ, Paludis atbildēja: “Kā jau minēju, es atturēšos no komentāriem.”

Viņaprāt, eksporta turpināšana uz Krieviju ir tikai racionāls biznesa lēmums.

Igars Baludis: “Es domāju, ka mūsu cilvēki un Latvija gūst labumu no tā, ko mēs šobrīd darām. Ir dažādi citi veidi, kā mēs varam palīdzēt Ukrainai sakaut Krieviju, jo es domāju, ka šobrīd tas ir emocionāls lēmums, bet es domāju, ka ir lēmumi, kas jāveido racionāli.
Linda Zalāna: Vai eksporta turpināšana ir racionāls lēmums?
Igars Baludis: Kā jau minēju, tas ir racionāls lēmums īstermiņā.

Taču Baludis arī uzstāj, ka Poratos veic praktiskus pasākumus, lai atbalstītu Ukrainu, neskatoties uz tās darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Igars Baludis: Ukrainā esam izveidojuši īpašu fondu maiznieku un konditoru atbalstam. Buratos ir ražotne Odesā, kas arī cieta kara laikā, un uzņēmums ir palīdzējis cilvēkiem atrast darbu citās valstīs… Manuprāt, šobrīd galvenais ir tas, ka nevajag pieņemt emocionālus lēmumus un vajag paskaties uz to no praktiskās un racionālās puses. Mēs atrodamies Eiropas Savienībā, kur visās valstīs ir vienādi noteikumi.

Vēl viens uzņēmums, kas pērn un šogad nepārtrauca eksportu uz Krieviju, ir dzērienu ražošanas uzņēmums Jazim. Tas ir nozīmīgs zīmols, kura produkti ar slaveno Iļguciema kvasu un alu ir pieejami gandrīz katrā valsts pārtikas veikalā. Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka “Mēs esam apņēmušies ražot savus produktus kā kvalitātes standartu, tajā pašā laikā ievērojot mūsu senās tradīcijas un receptes. Mēs augstu vērtējam mūsu klientu viedokli un vajadzības.”

Rīgā, Daugavgrīvas ielā, reportieri Lindu Zalānu šoreiz ekskursijā pa objektu veda SIA Ilgezeem pārdošanas un mārketinga vadītājs Rehards Jablokovs, kurš norādīja uz jaunākajiem uzņēmuma ražotajiem alus veidiem.

Elgezym produkciju pārdod ne tikai Latvijas veikalos, bet arī citās valstīs. Galvenie tirgi ir Vācija, Polija un Igaunija. Eksports veido aptuveni 20% no produkcijas. Uzņēmums eksportē arī uz Krieviju, un turpināja to darīt arī pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.

Linda Zalāni: Cik uzņēmums pērn un šogad eksportēja uz Krieviju?
Rehards Jablokoff: 2% gada laikā. Triviāls.
Linda Zalāna: 2022. gadā?
Rehards Jablokoffs: Jā, precīzāk, 2,1%. Pēdējais sūtījums uz Krieviju bija šī gada janvārī. Pirms septiņiem mēnešiem. Tas bija pasūtījums, kas tika veikts pirms diviem mēnešiem. Bet šis klients pārtrauca veikt pasūtījumus.
Linda Zalāni: Bet vai tas nozīmē, ka jums nebija stingras nostājas: “Nē” Krievijas tirgum?
Rehards Jablokoff: Mēs redzējām, kas notiek. Šie notikumi sākās. Bet vai cilvēks vienas dienas laikā veido viedokli? Tā ir viņa izvēle. Viens pie secinājuma nonāk vienas dienas laikā, cits pēc mēneša, trešais pēc pusgada.

Latvijas Radio korespondents uzdod šādu jautājumu: vai uzņēmums pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā nedomāja par iespēju saraut eksporta attiecības ar Krievijas partneriem?

Rehards Jablokovs: Nu, paskatieties uz karu. Mēs visi mājās lietojam gāzi, bet kur to iegādāties? no Krievijas. Tāpēc mums visiem, drosmīgajiem patriotiem, jābeidz gatavot ēst. Tev nevajag visu.
Linda Zalāna: Nebija citas izvēles, kā eksportēt uz Krieviju?
Rehards Jablokoffs: Jā un nē, ja mēs varam glābt savu uzņēmumu un viņi mums maksā naudu, kas mums tajā brīdī nepieciešama. Kad viss sākās, nebija tā, ka eksports beidzās vienā dienā. Tomēr daži pieprasījumi ir iesniegti, lai tos īstenotu 1694408532 Viss ir apstājies. Viss.

Rehards Jablokovs vairs neredz iespēju nākotnē eksportēt Elgizym produkciju uz Krieviju, sakot: “Tas bija daudzsološs tirgus, bet tagad, redzot notikušo, tas ir beidzies. Tas ir norakstīts. Mums nav perspektīvu un plānu.”

Uzņēmumi, kas eksportē tieši uz Krieviju un Baltkrieviju, ir viena lieta un var radīt aizvainojumu daudzos to pircējos, taču, kā atklāj Latvijas Radio veiktā izmeklēšana par tirdzniecības sakariem starp Latviju un sankcionētajiem karakursa režīmiem, šie uzņēmumi ir vismaz atklāti par savu eksportu. saites. Dati, kas liecina par milzīgu eksporta pieaugumu uz Vidusāzijas valstīm, kas robežojas ar Krieviju, liecina, ka ievērojama tirdzniecība ar Krieviju tiek vienkārši virzīta caur starpniekiem un ka attiecīgās preces dažos gadījumos var būt noderīgākas Krievijas kara mašīnai nekā ievārījumi un kvass.