Komisija aicina dalībvalstis digitālajā vienotajā tirgū ievērot ES autortiesību noteikumus

Eiropas Savienība nesen nāca klajā ar Eiropas prasmju programmu, kas ir vērienīga shēma, lai pārkvalificētu un pārveidotu savienības darbaspēku. Tiesības uz mūžizglītību, kas nostiprinātas Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ir koronavīrusa pandēmijas laikā ieguvušas jaunu nozīmi. Kā paskaidroja nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolass Šmits: “Mūsu darbaspēka prasmes ir viena no mūsu galvenajām atbildes reakcijām uz atveseļošanos, un, lai cilvēkiem sagatavotu nepieciešamās prasmes, cilvēkiem ir jāsaglabā galvenā nozīme, gatavojoties zaļajām un digitālajām pārejām.

Patiešām, lai arī Eiropas bloks ir atkārtoti izvirzījis virsrakstus savām vides iniciatīvām – it īpaši Von der Leyen komisijas, Eiropas Zaļā darījuma, uzmanības centrā -, tas ir ļāvis digitalizācijai nedaudz samazināties. Viena aplēses liecina, ka Eiropa izmanto tikai 12% no sava digitālā potenciāla. Lai izmantotu šī novārtā atstātā reģiona priekšrocības, Eiropas Savienībai vispirms ir jānovērš digitālā nevienlīdzība 27 valstu blokā.

Šo apgalvojumu apstiprina 2020. gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), salikts gada novērtējums, kurā apkopota Eiropas digitālā veiktspēja un konkurētspēja. Jaunākajā DESI ziņojumā, kas publicēts jūnijā, ir aprakstīta nelīdzsvarotība, kas atstājusi ES jauktas digitālās nākotnes priekšā. DESI datu atklātais krasais dalījums – atšķirības starp vienu dalībvalsti un citu, starp lauku un pilsētu teritorijām, starp mazajiem un lielajiem uzņēmumiem vai starp vīriešiem un sievietēm – skaidri norāda, ka, lai gan dažas ES daļas ir gatavas nākamajai paaudzei tehnoloģija, citi ievērojami atpaliek.

Paplašinās digitālā plaisa?

DESI novērtē piecus galvenos digitalizācijas komponentus – savienojamību, cilvēkkapitālu, interneta pakalpojumu izmantošanu, uzņēmumu integrāciju ar digitālajām tehnoloģijām un digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamību. Visās šajās piecās kategorijās paveras skaidra plaisa starp valstīm, kurās ir vislabākie rezultāti, un tām, kas atrodas grupas apakšā. Somija, Malta, Īrija un Nīderlande izceļas kā veiktspējas zvaigznes ar augsti attīstītu digitālo ekonomiku, savukārt Itālijai, Rumānijai, Grieķijai un Bulgārijai ir daudz ko kompensēt.

READ  Gruzija turpina piesaistīt Indijas medicīnas studentus

Šo vispārējo priekšstatu par pieaugošo atšķirību digitalizācijā uzsver ziņojuma detalizētās sadaļas par katru no šīm piecām kategorijām. Tādi aspekti kā, piemēram, platjoslas pārklājums, interneta ātrums un nākamās paaudzes piekļuve, visi ir būtiski personīgai un profesionālai digitālai lietošanai – tomēr dažās Eiropas daļās visās šajās jomās trūkst.

Ļoti diferencēta platjoslas piekļuve

Platjoslas pārklājums lauku apvidos joprojām ir īpaša problēma – 10% mājsaimniecību Eiropas laukos joprojām neattiecas neviens fiksētais tīkls, savukārt 41% lauku māju neattiecas uz nākamās paaudzes piekļuves tehnoloģiju. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka daudz mazāk eiropiešu, kas dzīvo laukos, ir nepieciešamās digitālās prasmes, nekā viņu tautieši lielākajās pilsētās.

Lai gan šīs savienojamības nepilnības lauku apvidos ir satraucošas, it īpaši ņemot vērā to, cik svarīgi ir digitālie risinājumi, piemēram, precīzā lauksaimniecība, padarīt Eiropas lauksaimniecības nozari ilgtspējīgāku, problēmas neaprobežojas tikai ar lauku rajoniem. Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi, lai vismaz 50% mājsaimniecību līdz 2020. gada beigām būtu īpaši ātru (100 Mb / s vai ātrāku) platjoslas abonēšanu. Saskaņā ar DESI indeksu 2020 ES trūkst: tikai 26% ir Eiropas ģimenes abonēja šos ātrās platjoslas pakalpojumus. Tas ir jautājums, kas saistīts ar ieviešanu, nevis ar infrastruktūru – 66,5% Eiropas māju ir pārklātas ar tīklu, kas spēj nodrošināt vismaz 100Mbps platjoslu.

Atkal ir būtiska atšķirība starp agrīnajiem un atpalikušajiem kandidātiem kontinenta digitālajā sacensībā. Zviedrijā vairāk nekā 60% mājsaimniecību ir abonējušas īpaši ātru platjoslu – savukārt Grieķijā, Kiprā un Horvātijā šādus ātrus pakalpojumus nodrošina mazāk nekā 10% mājsaimniecību.

MVU atpaliek

Līdzīgs stāsts ir piemeklējis Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas pārstāv 99% no visiem uzņēmumiem ES. Tikai 17% no šiem uzņēmumiem izmanto mākoņpakalpojumus un tikai 12% izmanto lielo datu analīzi. Pieņemot tik zemu šo svarīgo digitālo rīku ieviešanas līmeni, Eiropas MVU riskē atpalikt ne tikai no citu valstu uzņēmumiem – piemēram, 74% Singapūras MVU mākoņdatošanu identificē kā vienu no ieguldījumiem, kas visvairāk izmērāmi ietekmē viņu biznesu. – Bet tie zaudē pozīciju lielākiem ES uzņēmumiem.

READ  Kā Krievija veido bērnu prātus, lai atbalstītu karu

Lielāki uzņēmumi ievērojami pārspēj MVU, pateicoties integrācijai ar digitālajām tehnoloģijām – aptuveni 38,5% lielo uzņēmumu jau izmanto uzlaboto mākoņpakalpojumu priekšrocības, savukārt 32,7% paļaujas uz lielo datu analīzi. Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, nav iespējams iedomāties veiksmīgu digitālo transformāciju Eiropā, ja mazie uzņēmumi nepaātrinātu tās tempu.

Digitālā plaisa starp pilsoņiem

Pat ja Eiropai izdosies novērst šīs digitālās infrastruktūras nepilnības, tas neko maz nozīmē
Bez cilvēkkapitāla, lai to atbalstītu. Aptuveni 61% eiropiešu ir vismaz digitālās pamatprasmes, lai gan dažās dalībvalstīs šis skaitlis ir satraucoši mazs – piemēram, Bulgārijā tikai 31% pilsoņu ir programmatūras pamatprasmes.

Eiropas Savienība turpina saskarties ar citu problēmu, nodrošinot saviem pilsoņiem pamata prasmes, kas arvien vairāk kļūst par priekšnoteikumu plaša spektra amatu pildīšanai. Pašlaik tikai 33% eiropiešu ir attīstītākas digitālās prasmes. Tikmēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļi veido niecīgus 3,4% no kopējā ES darbaspēka – un tikai katra sestā daļa ir sievietes. Nav pārsteigums, ka tas ir radījis grūtības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cenšas pieņemt darbā šos ļoti pieprasītos profesionāļus. Apmēram 80% uzņēmumu Rumānijā un Čehijā ziņoja par problēmām, mēģinot aizpildīt IKT profesionāļu amatus, kas ir šķērslis, kas neapšaubāmi palēninās digitālās transformācijas šajās valstīs.

DESI jaunākais ziņojums skaidri parāda nopietnās atšķirības, kas turpinās traucēt Eiropas digitālo nākotni, kamēr tās netiks novērstas. Eiropas prasmju programma un citas programmas, kuru mērķis ir sagatavot ES digitālajai attīstībai, ir apsveicami soļi pareizajā virzienā, taču Eiropas politikas veidotājiem ir jānāk klajā ar visaptverošu plānu, lai paātrinātu visu bloku. Viņiem ir arī lieliska iespēja to izdarīt – 750 miljardu eiro lielais atveseļošanās fonds, kas ierosināts, lai palīdzētu Eiropas blokam atkal piecelties kājās pēc koronavīrusa pandēmijas. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Lejena jau ir uzsvērusi, ka šajā bezprecedenta ieguldījumā jāiekļauj noteikumi par Eiropas digitalizāciju: DESI ziņojumā ir izklāstītas digitālās plaisas, kas vispirms jāpievērš uzmanībai.

READ  Vairāk nekā 1400 mājas un kultūras pasākumu telpas tiks iekļautas Līdsas galvenajā renovācijas shēmā

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top