Latvijas tekošo maksājumu konta deficīts deviņos mēnešos – 4,8% no IKP

Latvijas tekošā maksājumu konta deficīts 2023.gada deviņos mēnešos bija 1,441 miljards eiro, kas atbilst 4,8% no IKP, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija.

Tekošā maksājumu konta deficīts 3. ceturksnī sasniedza 558 miljonus eiro, kas ir 5,3% no IKP.

Eiropas tautsaimniecība bremzējas – nekustamo īpašumu un būvniecības sektors ir apstādināts augošo procentu likmju dēļ, norāda Latvijas Bankas ekonomists Matijs Mirusikovs. Samazinājās arī patēriņš. Tas nozīmē vāju ārējo pieprasījumu Latvijas eksportētājiem, kā arī zemākas cenas dažādām Latvijas eksportam nozīmīgām precēm.

“Lai arī cenas ir stabilizējušās pēc pastāvīga krituma, nozīmīgu tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nerada,” sacīja Mirosikovs.

Viņš norādīja, ka eksporta preču vērtības kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir būtisks. Taču svarīgi ņemt vērā, ka pērn bija arī ievērojams eksporta vērtības pieaugums. Tas nozīmē, ka tuvāk normai tiek uzskatīta esošā situācija, nevis situācija 2022.gadā.Cenas šobrīd ir krietni zemākas dažādām nozīmīgām eksporta grupām, piemēram, graudiem, kuru raža arī bija mazāka par pērnā gada rekordražu, kā arī kokmateriāliem, kas ir bijis Nozīmīgos tirdzniecības partneros, piemēram, Skandināvijā, ir pieprasījuma samazināšanās.

Šogad pieauga dažādu preču, piemēram, alkohola un tekstilizstrādājumu, eksports.

Preču importa vērtība saruka nedaudz lēnāk nekā eksporta vērtība. Tomēr gada laikā kritums bija lielāks par 20%. Šis kritums galvenokārt bija vērojams minerālproduktiem – benzīnam, dabasgāzei un elektroenerģijas produktiem, kuru imports bija trīs reizes mazāks nekā pērn.

Tikmēr Mirosikovs norādīja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka pirms gada nenoteiktība bija daudz lielāka un cenas bija rekordaugstas. Lai gan citu preču importa vērtība saruka lēnāk, kokmateriālu imports saruka par ceturtdaļu, bet plastmasas izstrādājumu imports – par piekto daļu. Transportlīdzekļu un pārtikas preču imports bija ilgtspējīgāks.

READ  Pēcpusdienas tirgus kopsavilkums 2021. gada 20. oktobrī

Ārvalstu tūrisms sniedza nelielu ieguldījumu pakalpojumu pārdošanā. Šī gada tūrisma sezona Latvijā bija veiksmīgāka nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to arī gaisa transportam šogad ir bijuši labāki rādītāji, salīdzinot ar vairāk ar kravu saistītajiem autopārvadājumiem, kas trešajā ceturksnī uzrādīja vājākus rezultātus nekā šā gada pirmajā pusē.

Sakaru, datoru un citu ekonomisko pakalpojumu vērtība, kas nosaka pakalpojumu eksporta pieaugumu, pēdējā laikā bijusi līdzīga kā pērn. Kas liecina par izaugsmes palēnināšanos ne tikai tradicionālajos, bet arī modernajos servisos.

Līdzīgas tendences vērojamas arī pakalpojumu importa sektorā, padarot pakalpojumu tirdzniecības apgrozījumu līdzīgu kā iepriekšējā gadā, norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Viņš arī pastāstīja, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde trešajā ceturksnī sasniedza 4,6% no Latvijas IKP. Galvenā plūsma bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, finanšu darbības, tirdzniecības un ražošanas nozarēs.

“Līdz ar Krievijas investīciju aiziešanu no citām valstīm investīcijas pārsniedz zaudēto investīciju apjomu, kas liecina, ka Latvija tik grūtā laikā nav zaudējusi savu pievilcību ārvalstu investoru acīs,” sacīja Mirosikovs.

Lasi arī: Neskatoties uz to, ka šobrīd atrodas Krievijā, bijušais EP deputāts Latvijā saņem 1318 eiro algu par neaktivitāti

Seko mums Facebook Un X!

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top