Latvijas Kultūras ministrija ziņoja, ka nākamgad valsts reņģu nozvejas daļa samazināsies par 43%. Tā svētdien, 22. oktobrī, tika nolemts Baltijas jūras zivrūpniecības platformas Baltijas jūras sadarbības platformas augsta līmeņa ekspertu sanāksmē.
Šajā sanāksmē tika sagatavots priekšlikums par Baltijas valstu zvejas iespējām. Ar šo tikšanos Baltfišs ierosināja būtiski samazināt reņģu un brētliņu nozvejas kvotas.
Eiropas Komisija iepriekš ierosināja slēgt specializēto reņģu zveju Baltijas jūrā.
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 23. un 24.oktobrī apstiprināja Baltviču valstu iesniegto kompromisa priekšlikumu. Pēc tam Spānija, Eiropas Padomes prezidējošā valsts, ierosināja izmaiņas zvejas kvotās 2024. gadam. Padome 24. oktobrī vienbalsīgi apstiprināja izlīgumu, ziņoja Zemkopības ministrija.
Tas nozīmē, ka Latvijā reņģu zvejas kvotas samazināsies par 43%, nevis 60%.
Nosacījums, kas paredzēja atļaut reņģu zveju tikai kā papildinājumu citu zivju sugu zvejai, 2024.gadā netiks izvirzīts. Zemkopības ministrija norāda, ka tas palielināja reņģu nozvejas kvotu Latvijā par 227 tonnām.
Ministrija arī norāda, ka, ņemot vērā situāciju ar reņģēm Baltijas jūrā, šis nelielais uzlabojums ir vitāli svarīgs, lai zvejnieki varētu turpināt zvejot reņģes, jo reņģes veido nelielu daļu nozvejas apjomiem.
Eiropas varas iestādes arī piekrita daudz mazākam brētliņu samazinājumam, nosakot to 10% apmērā, nevis 23%, kā bija ierosināts Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājumā. Tas nozīmē palielināt Latvijas daļu brētliņu nozvejā par 4037 tonnām, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu.
Latvija un Igaunija uzsvēra, ka plānotais reņģu nozvejas kvotas samazinājums Rīgas jūras līcī par 20% ir lielāks, nekā liecina zinātniskie pētījumi.
Zinātniskie ieteikumi ļauj samazināt zivju skaitu ne vairāk kā par 17%, lai nodrošinātu zivju skaita stabilitāti. Pat 3% nozvejas starpība Latvijai dod papildus 778 tonnas reņģu nozvejas.
Tāpat kā iepriekšējos gados, lašu un mencu zveja piekrastē ir atļauta tikai kopā ar citām zivīm. Šo zivju specializētā zveja nav atļauta kopš 2020. gada. Lašu zvejas kvotas 2024. gadam Latvijā ir samazinātas par 15%.
Ministrija norāda, ka tas ir pietiekami, lai segtu Latvijas lašu piezvejas vajadzības dažādu sugu jauktā zvejā piekrastē.
Lasi arī: Latvijas Radio: ZZS “aizmirst” savu priekšlikumu samazināt PVN pārtikas precēm
Pēc Padomes lēmuma pieņemšanas zemkopības ministrs Armands Krauzs uzsvēra, ka zivsaimniecības un piekrastes teritoriju dzīvotspēja ir Latvijai īpaši svarīga darbības joma. Tāpēc ministrija šīm tēmām vienmēr piešķirs prioritāti.
