izdots: Vidējais:
Parīze (AFP) — Latvijas premjerministrs trešdien apsūdzēja Krieviju centienos destabilizēt un šķelt Eiropu ar virkni pasākumu, tostarp pēdējo tās karaspēka palielināšanu uz robežas ar Ukrainu.
Premjerministrs Krišjānis Karencs intervijā aģentūrai AFP raksturoja militāro spēku palielināšanos kā “satraucošu” un sacīja, ka tas ir jaunākais no Kremļa savstarpēji saistītu pasākumu virknes, tostarp gāzes piegādes ierobežojumiem un tā atbalstam Baltkrievijas režīmam. un dezinformāciju.
Uzstājoties pēc tam, kad Latvija Rīgā uzņēma NATO ārlietu ministrus, viņš aicināja NATO stiprināt savu klātbūtni alianses austrumu pusē, saskaroties ar Krievijas uzvedību.
Karaspēka palielināšana uz robežas ar Ukrainas promaskaviskajiem separātiskajiem reģioniem ir izraisījusi Vašingtonas brīdinājumu, ka Krievija plāno agresiju pret savu kaimiņvalsti, un no jauna pastiprinājušas bažas par 2014.gadā aizsāktā konflikta uzliesmojumu.
“Tas viss ir daļa no viena savstarpēji saistīta notikumu kopuma, kas, šķiet, kaut kādā līmenī destabilizē vai rada nesaskaņas Eiropā,” sacīja Kārensa.
Kārencs, kura valstij ir kopīga robeža ar Krieviju un tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, Igauniju un Lietuvu, sacīja, ka “papildu spēki Ukrainas robežas tuvumā ir vismaz satraucoši, jo nav skaidrs, kāds ir Krievijas nodoms”. Eiropas Savienība un NATO.
Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiju viņš sacīja: “Es arī domāju, ka Putina doktrīna par krievvalodīgo impērijas atjaunošanu kaut kādā veidā līdzinās Padomju Savienībai vai kā citādi noteikti šķiet augsta darba kārtībā.”
‘savilkts kopā’
Viņš sacīja, ka Rietumiem būtu jāintensificē visa veida palīdzība Ukrainai, tostarp militārās mācības un bruņojums, jo tas drīzāk mazinātu konflikta risku, nevis to palielinātu.
“Mums nevajadzētu uztraukties par palīdzību Ukrainai, jo, ja ir skaidrs signāls, ka mēs Rietumos gatavojamies palīdzēt Ukrainai vairāk, tas var apturēt turpmāku eskalāciju,” viņš sacīja.
“Ja Krievija nonāks pie domas, ka nebūs pretestības, tas būs lielāks reāla militāra konflikta eskalācijas risks,” viņš piebilda.
Viņš sacīja, ka Eiropai sarunās ar Krieviju vajadzētu risināt sarunas no “spēka pozīcijām”, ņemot vērā, ka Eiropas ekonomika ir daudz lielāka nekā Krievijas ekonomika.
“Tāpat kā Eiropa zināmā mērā ir atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā eksporta, Krievija ir atkarīga no Eiropas skaidras naudas importa. Mēs nemaz neesam vāja (Eiropas) Savienība,” viņš teica.
Saskaroties ar Krievijas centieniem radīt nesaskaņas Eiropā, viņš sacīja, NATO un ES kārtējo reizi ir “cieši apvienojušas spēkus”, un alianses sanāksme Rīgā to pierādīja.
“NATO kā militārai aliansei, protams, ir plašas izvēles iespējas” Krievijas agresijas gadījumā, atsaucoties uz “stingrām un mērķtiecīgām, iespējams, ļoti plašām ekonomiskām sankcijām”, kuras varētu tikt ieviestas.
Viņš arī atkārtoja Baltijas valstu lūgumu stiprināt NATO klātbūtni uz savām robežām.
“Šobrīd būtu ļoti proporcionāli un saprotami, ja NATO palielinātu savu klātbūtni arī Baltijas valstīs. Runa nav tikai par skaitļiem, tas ir par spējām, tehnoloģijām un spējām.”
© 2021 AFP
