Atmiņas problēmas: Krievu minoritātes pārstāvji Latvijā piemin padomju uzvaru pār nacistisko Vāciju, 2017. gada 9. maijā
Ilmārs Znotiņš AFP Getty
Tviņš ir 3. autobuss izbrauca no Rīgas centra pa Daugavu Baltijas jūras virzienā. Daži pasažieri aplūkoja ostā stāvošos celtņus. Tālāk gājām garām baļķu piramīdai, gaidot kravas kuģi. 2021. gada jūlijā Rīgas osta strādāja ar zemu jaudu. Jau vairākus gadus Krievija saražoto izejvielu eksportam izmanto savas ostas; Pagājušajā gadā Krievijas ogles caur Latvijas galvaspilsētu Rīgu netika vestas, savukārt trīs gadus iepriekš tās pārkrāva 14 miljonus tonnu. Samazinājušies arī sūtījumi no Baltkrievijas. Kad Baltijas valstis atbalstīja Baltkrievijas opozīciju, Minska daļu caur Latvijas un Lietuvas ostām nosūtītajām precēm novirzīja Krievijas alternatīvām.
Autobusa pieturā salmu cepures, piknika grozi un pludmales dvieļi ļāva viegli noteikt, kuri pasažieri brauks ar citu autobusu uz pludmali. Dažas pieturas vēlāk visi devās priežu mežā ar skatu uz baltu smilšu pludmali ar vienkāršu bāru un sauļošanās krēsliem. Māte latviete ar abām meitām pļāpājušas, izklājot dvieļus uz ūdens malas. Turklāt kāds trīsdesmitgadīgs pāris strīdējās krieviski. Iepazīstināšana ar sevi kā ārzemju žurnālisti, kuru interesē valodas jautājums Latvijā, iespējams, nebija tas taktiskākais veids, kā uzsākt sarunu. “Šeit visi runā, kādā valodā vēlas,” piesardzīgi sacīja jaunā sieviete. nekādu problēmu. Krievu valoda ir mana dzimtā valoda, bet labi runāju latviski. Es to iemācījos skolā un galvenokārt uz ielas. Viņas kompanjons pacēla galvu no pludmales dvieļa, lai papildinātu perfektu krievu valodu: “Un es mājās runāju latviski.”
Integrācija padomju pasaulē nenodibināja “duālu spēku”, kā tas notika ar nacistu okupāciju. Latvijas fokuss uz “okupāciju” ir nesamērīgs, jo padomju aneksija un konvertēšana ir ekstrēmāki, dziļāki un ilgstošāki procesi nekā okupācija.
Džuljeta Denisa
Rīgas ielās, (…)
Pilns raksts: 3329 Dziesmu vārdi.
(1) Pēc Rīgas ostas pārvaldes datiem, ogļu kustība no Krievijas caur Rīgu laikā no 2018. līdz 2020.gadam samazinājusies no 14 līdz 2,65 miljoniem tonnu.
(2) Džuljeta Denisa, Padomju Latvijas vēsture, 1939-1949. A war time sovietization’ (Padomju Latvijas vēsture, 1939-1949: Soviets in Wartime), Diploeb, Vincennes, 2016. gada 4. oktobris.
(4) “Baltijas valstis: ES sankciju ļaunprātīga izmantošana, lai aizliegtu Krievijas televīzijas kanālus, kas nav likumīgs instruments uzticamas informācijas popularizēšanai”, Žurnālisti bez robežām, 2020. gada 10. jūlijs, atjaunināts 27. jūlijā.
(7) Māris Antonifis, Baltijas valstu “izmiršana”, krievu propagandas iecienītākais priekšmets Latvijas Avīze, Rīgā, 2017. gada 20. jūnijā.
