LETA 28.septembrī ziņoja, ka kopīgais dabasgāzes pārvadāšanas un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) ir nobažījies, ka tirgotāji izņem dabasgāzi no Inčukalna pazemes krātuves, kur tā, visticamāk, līdz 2022.gada janvārim paliks tukša.
Šogad izaicinājums ir cenu atšķirības ziemai un pavasarim, sacīja Jānis Isaaks, Conexus korporatīvās stratēģijas vadītājs. Cena pašlaik ir 30 eiro par megavatstundu.
“Tas nozīmē, ka jebkura megavatstunda, ko tirgotājs pērk nevajadzīgi un glabā Innocalence, ir potenciāls zaudējums 30 eiro apmērā nākamā gada pavasarī,” sacīja Īzaks. Tādējādi tirgotāji šogad ir ļoti nobažījušies par krājumu veidošanu.
Conexus ir nobažījies, ka tirgotāji pašlaik izņem gāzi no krātuves.
“Pieņemsim, ka šī ziema bija kā pēdējā. Ņemot vērā paaugstināta cenu riska vai cenu atšķirību risku, var gadīties, ka Inčukalns līdz janvārim tiek iztukšots,” sacīja Issacs.
Tādējādi, pēc Isaacs teiktā, janvārī tikai gāzes daudzums, kas patlaban rezervēts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem attiecībā uz kārtību, kādā energoapgādes lietotāji piegādā un pārdod degvielu enerģētiskās krīzes laikā un apdraudējuma gadījumā valstij. Viņš teica, ka tas ir trīs teravatstundas.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sarunā ar LSM.lv sacīja, ka tendence ir dīvaina, jo līdz 10. oktobrim tirgotāji neņem gāzi no krātuves, bet veido tās krājumus. Kopumā Eiropā joprojām ir vērojama gāzes uzglabāšanas tendence. Tā izceļas Latvija.
Tajā pašā laikā nevar izdarīt secinājumus par to, vai Latvijā par to būtu jāuztraucas, jo nav informācijas par gāzes daudzumu Latvijai paredzētajos veikalos. Iekārta arī uzglabā gāzi citiem mērķiem. Informācija ir konfidenciāla, un tai var piekļūt tikai valsts regulators.
“Mēs nevaram izdarīt secinājumus par to, kā rīkoties, jo mēs nezinām, kura konfigurācija paliks glabāšanā un kā piegāde darbosies ziemā,” sacīja eksperts.
Viņš piebilda, ka ir arī Klaipēdas terminālis, caur kuru Latvijai var piegādāt gāzi.
Lielākais Conexus akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), savukārt 29,06% akciju pieder Japānas pārvaldītajam Marubeni “MM Capital Infrastructure Fund” un 2,48%-citiem akcionāriem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
