Latvija gatavojās saskarties ar “nopietnākām problēmām” kuģniecības sektorā, taču tās vēl nav notikušas. Turklāt, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 30% pieauga ar pārvadājumiem saistīto preču pārvešana Kazahstānas virzienā un darbs ar Uzbekistānu, kā arī ārvalstu kompāniju centieni pabeigt darījumus ar Krieviju.
“Tāpēc mēs precīzi nezinām, kā izskatīsies gada otrā puse. Ir daudz neskaidrību,” sacīja Linkets.
Tajā pašā laikā parādās arī jauni transporta veidi. Piemēram, no Ukrainas sāka nākt pirmās caur Latvijas ostām eksportētās graudu produkcijas kravas. “Šobrīd sūtījumus var saskaitīt uz vienas rokas, bet mēs redzam šo tendenci,” sacīja ministrs. Viņš arī norādīja, ka Polija meklē jaunas iespējas iegādāties ogļu sūtījumus, tostarp caur Latvijas ostām.
Lai gan situācija nav no sliktākajām, valstij joprojām ir jānodrošina dotācijas Latvijas dzelzceļam infrastruktūras funkcionēšanai. Precīzu pieprasīto summu Linkaits neatklāj, taču tie būtu desmitiem miljonu.
Kad sākās karš Ukrainā, bija skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no cilvēkiem, kas cietīs visvairāk. Aprēķini tika veikti gadījumā, ja pacelsies dzelzs priekškars un nebūtu kravu pārvadājumu ar mūsu kaimiņiem. “Nav noticis sliktākais,” sacīja Linkets.
Šonedēļ Satiksmes ministrija valdību iepazīstinās ar dzelzceļa transporta izmaiņu scenārijiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
