pagājušais gads Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ieņēma salīdzinoši augstu vietu 601.-800. grupā, taču šogad ievērojami kritās par vismaz 900 vietām, līdz 1501. gada grupai.
uz Latvijas Universitāte (LU) šoreiz pārspēj RSU, taču arī ar lielu starpību: no 801-1000 pērn līdz 1001-1200 šogad.
Pagriezienā, Rīgas Tehniskā universitāte Tas nedaudz pieauga no kategorijas 1201-1500 uz kategoriju 1001-1200.
uz Latvijas Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju universitāte Tas paliek tajā pašā kategorijā 1501+.
Tādējādi no divām augstskolām, kas pērn bija pirmajā tūkstotī, Latvija šogad netika neviena.
RTU un RSU tradicionāli labi veicies pēc starptautiskajiem prognožu standartiem, savukārt LU labāk veicies pētniecības un kvalitātes vidē.
Pasaules reitinga pirmajās piecās vietās ir Oksfordas Universitāte, Stenfordas Universitāte, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Hārvardas universitāte un Kembridžas universitāte.
Labākā universitāte Baltijas reģionā ir Tartu Universitāte, kas ietilpst kategorijā 301-350. No Igaunijas sarakstā ir arī Tallinas Tehnoloģiju universitāte (601-800) un Tallinas Universitāte (1001-1200).
Lietuvu pārstāv piecas universitātes: Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (801-1000), Viļņas Universitāte (801-1000), Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte (1201-1500), Kauņas Tehnoloģiju universitāte (1201-1500) un Vītauta Dižā universitāte. (1201-1500). ).
Jūs varat redzēt pilnus rezultātus Uz vietas.
Latvijas Radio vēstīja, ka šogad tika noteikti jauni kritēriji, tāpēc nav gluži precīzi salīdzināt reitingus ar iepriekšējiem gadiem. To apstiprināja arī Times Higher Education Rankings redaktore Ellija Botvela.
“Ja sistemātiskie rādītāji gadu no gada nemainās, varam salīdzināt un vērot, kā iestāde mainās. Taču, ja skaitļi ir atšķirīgi, tad grūti zināt, vai reitings liecina par izmaiņām iestādē vai tikai metodoloģijā. ir nē,” Latvijas Radio sacīja Botvels.Salīdzinājumam vajadzētu būt. Aicinām šī gada rezultātus uzskatīt par visjaunāko un precīzāko analīzi augstākās izglītības sektorā.
Tomēr, pat nesalīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, reitings ir zemākais Baltijas reģionā. RSU prezidents Ejars Pētersons sacīja, ka atklājumi ir zinātnes bada rezultāts.
“Visas Latvijas augstskolas laikā no pirmā tūkstošgades līdz otrajai tūkstošgadei. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka problēma ir sistēmiska, problēma attiecas uz augstāko izglītību un zinātni kopumā. Iemesls ir hroniski nepietiekamais finansējums augstākajai izglītībai Latvijā.
Rīgas Tehniskā universitāte šogad piedzīvoja nelielu pieaugumu un nākotnē raugās optimistiski. RTU rīkotājdirektors Joris Ilgens atzīmēja, ka viens no RTU rektora uzdevumiem ir virzīt izglītības iestādi uz 20. gadsimta 50. gadiem. Ilgens skaidroja, ka vieta reitingā ir svarīga ne tikai tāpēc, lai saprastu, kāds sniegums izskatās uz pasaules fona, bet lai piesaistītu studentus.
“Īpaši ārzemju studenti. Viņi saka, ka pirms došanās uz universitāti viņi skatās, kādas vietas šī iestāde ieņem augstskolu reitingos. Pašmāju studentiem tās ir nedaudz zemākas. Taču arī mūsu iekšējās aptaujas liecina, ka ārvalstu reitingi ir viens no trīs būtiskākās lietas”, kad Skolēns izvēlas, kurp viņš dosies. Vēl divi iemesli ir valsts, uz kuru dodaties, mācību maksa un kvalitāte. Trešais ir vērtējumi,” sacīja Elgins.
“Tas ir stāsts par Alisi Brīnumzemē un skriešanu kopā ar karalieni. Lai saglabātu vietu reitingā, jums ir smagi jāstrādā un jāskrien, cik ātri vien iespējams. Bet jums ir jāskrien ātrāk, lai tiktu uz priekšu. uz “Fakts, ka reitingā ir parādījušās citas universitātes, īpaši pēdējos gados.”
Muižnieks norādīja uz vairākām Dienvidaustrumāzijas valstīm, kur augstskolās tiek investēti miljardi un prioritāte ir piešķirta augstskolu vadītājiem. Līdz ar to ir skaidrs, ka labas vietas šādos reitingos maksā daudz.
Valstīm ar mazām un salīdzinoši lēni augošām ekonomikām var būt arvien grūtāk sasniegt augstākos amatus. Līdzās publiskajam finansējumam augstākajai izglītībai un zinātnei būtiskas ir augstskolu iespējas, piemēram, vadošo zinātnieku piesaiste.
Diemžēl finansējums Latvijā ir liela problēma. 2021. gadā kopējās investīcijas pētniecībā un attīstībā sasniedza 0,75% no IKP. Vidēji Eiropas valstis veido 2,3% no IKP. Turklāt valsts daļa nepārsniedza 0,27% – kas ir daudz mazāk nekā, piemēram, Igaunijā.
Nozares pārstāvji uzsver, ka bez būtiska finansējuma pieauguma būtisku uzlabojumu nebūs. Turklāt arvien grūtāk būs konkurēt arī uz esošajiem amatiem.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Bīders sacīja:
“Nākamā gada budžetā ir nodrošināts zinātniskās bāzes pieaugums. Tas ir veidots tā, lai tas būtu lielāks par mūsu IKP pieaugumu. Zinātnes pieaugums valsts budžetā ir vairāk nekā 10 miljoni salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vai ar to pietiek, lai segtu visus mūsu vajadzības? Zinātniskās vajadzības un investīciju deficīts? nē.”
Tātad Latvijai zinātnes popularizēšanā vēl tāls ceļš ejams. Pat tad, visticamāk, būs grūti panākt ievērojamu reitingu pieaugumu.
Tomēr nozare uzsvēra, ka augsts reitings nav pašmērķis. Tā ir iespēja novērtēt savas stiprās un vājās puses un reklamēt sevi starptautiskajā tirgū. Latvijas stiprās puses ir, piemēram, Ietekmes reitings, kas mēra virzību uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kurā Rīgas Stradiņa universitāte ieņem augstu vietu no 200 līdz 300.
Taču nepilnības, pēc Botvela domām, ir saistītas ar pētījuma kvalitāti:
“Lielāks uzsvars jāliek uz pētījumu kvalitāti. Ne tikai plaši citēto zinātnisko publikāciju kvantitāte, bet arī izcilo publikāciju skaits. Viena no Latvijas augstskolu vājajām vietām ir patentu skaits, kas attiecas uz augstskolu pētniecību.
Taču šo klasifikāciju nozīme pasaulē ir neskaidra. Strauji pieaugošās konkurences dēļ daudzas augstākās augstskolas, piemēram, Utrehtas Universitāte Nīderlandē, kas vēsturiski ir bijusi starp 100 labākajām universitātēm pasaulē, tai vairs neiesniedz savus datus.
Latvijas augstskolām šie reitingi joprojām ir noderīgi, jo tiem ir liela nozīme izglītības eksportā. Tāpēc ir ļoti nepieciešams strādāt pie pētniecības veicināšanas ne tikai valsts līmenī, bet arī pašu augstskolu līmenī.
