2021.gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms bija 3,29 miljardi eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,6% lielāks nekā pērn, kurā preču eksporta vērtība bija par 30,7% lielāka, bet preču importa vērtība – par 24,6% lielāka. .
Novembrī Latvija eksportēja preces 1,64 miljardu eiro vērtībā, bet importēja – 1,66 miljardu eiro vērtībā.
Salīdzinot ar 2020.gada novembri, ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 48,5% līdz 49,7%, liecina Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Lai gan importa un eksporta īpatsvars ir gandrīz līdzsvarots, tomēr jāņem vērā, ka dati par preču ārējo tirdzniecību atspoguļojas faktiskajās cenās un tiek aprēķināti, pamatojoties uz preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu. .
Pagājušā gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās sasniedza 32,66 miljardus eiro – par 6,78 miljardiem eiro jeb 26,2% vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 14,94 miljardus eiro (pieaugums par 2,8 eiro). miljardu jeb 23,1%), Imports sasniedza 17,72 miljardus eiro (pieaugums par 3,98 miljardiem eiro jeb 29%).
Lasīt vairāk: Imports Igaunijā līdz novembrim salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 36%.
Kalendāri un sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2020.gada novembri, 2021.gada novembrī eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 28,6%, bet importa vērtība – par 21,4%, savukārt eksporta vērtība pieauga, salīdzinot ar iepriekšējo. mēnesis. Par 3,6%, bet importa vērtība – samazinājās par 10,2%.
Galvenās izmaiņas eksportā 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, bija: parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu eksporta pieaugums par 98,5 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi; Palielināts kokmateriālu un koksnes materiālu eksports par 92,9 miljoniem eiro jeb 46,6%; Minerālproduktu eksporta pieaugums par 50,2 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi; Ķīmijas un tās saskarnozaru produkcijas eksporta pieaugums par 48,2 miljoniem eiro jeb 46%; Automašīnu un saistīto transporta līdzekļu eksports samazinājās par 24,6 miljoniem eiro jeb 29,6%.
Galvenās izmaiņas importā 2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, bija: metālizstrādājumu importa pieaugums par 62,2 miljoniem eiro jeb 79%; Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports pieauga par 59,8 miljoniem eiro jeb 42,9%; Parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu importa pieaugums par 43,7 miljoniem eiro jeb 45,6%; mašīnu un mehānisko ierīču imports; elektroiekārtām 31,8 miljoni eiro jeb 9,5%; Plastmasas un to izstrādājumu imports pieauga par 31,4 miljoniem eiro jeb 43,7%.
Galvenie eksporta partneri novembrī bija Lietuva (16,8% no kopējā eksporta), Igaunija (10,8%), Vācija (8,2%) un Krievijas Federācija (7,4%). Savukārt galvenie importa partneri ir Lietuva (18,4% no kopējā importa), Vācija (11,5%), Polija (10,2%) un Igaunija (8,1%).
2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, ES valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 4 procentpunktiem, bet importa vērtībā – samazinājās par 0,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet importā – palielinājās par 1,4 procentpunktiem.
2021.gada novembrī preču eksporta vērtība pārsniedza preču importa vērtību, un Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar 123 partnervalstīm bija pozitīva.
Viņš bija pasīvs tirdzniecībā ar 45 valstīm.
Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021.gada augustā, salīdzinot ar 2020.gada augustu, galvenokārt veicināja dzelzs un tērauda atkritumu un metāllūžņu eksporta pieaugums, kā arī dzelzs vai tērauda lietņu pārkausēšana par 26,3 miljoniem eiro jeb 3,6 reizes. , bet minerālo degvielu, naftas produktu un to destilācijas produktu pieaugums – ar dabasgāzi, veidoja 17,3 miljonus eiro jeb 4 reizes.
Savukārt elektrisko mašīnu un iekārtu eksporta kritumu ietekmēja mobilo tālruņu eksporta samazinājums par 14,6 miljoniem eiro jeb 42,2%.
Minerālo degvielu, naftas produktu un to destilācijas produktu importa pieaugumu 2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, veicināja elektroenerģijas importa pieaugums par 32,2 miljoniem eiro jeb 3,9 reizes. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kritumu ietekmēja viskija importa samazinājums par 15,2 miljoniem eiro jeb 63,1%.
