Nozares eksperti atzina, ka pārtikas cenu kāpums varēja būt straujāks, ja Latvijā nebūtu ienākusi Vācijas mazumtirdzniecības tīkls Lidl.
Šobrīd pārtikas cenām Baltijas valstīs ir tendence kristies, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingīna Golbi. Piena produktiem un dažām eļļām, izņemot olīveļļu, ir ļoti zemas cenas, savukārt saulespuķu eļļa kļuvusi vēl lētāka par aptuveni 40%.
Tendence ir lejupejoša [prices] Produktiem, kuru cenas pasaulē arī krītas. Ne katrs produkts [prices] Pasaulē samazinās, un arī ne šeit.”
Piemēram, maizes cena Latvijā kopumā nesamazinās, un dažiem maizes veidiem tā pat pieaug, bet lētākai maizei cena ir samazinājusies, piebilda LTVC prezidents. Iespējams, tas ir tāpēc, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti ierobežota. “
Runājot par sausuma ietekmi uz pārtikas cenām rudenī, Golbi sacīja, ka situācija Latvijā maz ietekmē cenas veikalos, taču arī Eiropā un pasaulē valda karstums un sausums. “Tajā nav nekā laba, un Ukrainas dambja bombardēšana iznīcināja lielu pārtikas apgabalu,” sacīja Golbi, piebilstot, ka šo notikumu iespējamā ietekme uz pārtikas cenām būs redzama vēlāk rudenī.
Viņa arī sacīja, ka šobrīd visas puses – ražotāji, ražotāji un tirgotāji – cenšas iestāstīt, ka sausums būs cēlonis cenu kāpumam. Taču arī Latvijas reģionos ir pavisam cita situācija, un pat citviet raža ir labāka nekā iepriekšējā gadā.
Sausums to noteikti ietekmēs [prices] “Taču nav nepieciešams slēpties zem šī un teikt, ka viss ies uz augšu,” secināja Goulbijs.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krzutis atzīmēja, ka pārtikas cenas Latvijā nekrītas – ir “veselas preču grupas, kurās pārtikas cenas iet uz augšu”. To vidū ir svaiga gaļa un gaļas pārstrādes produkti.
“Mēs kļūstam plaši [requests] Kas attiecas uz cenu kāpumu, dīleri, protams, bremzē [them]. Šobrīd ir vesels produktu klāsts, pat konserviem. Augļiem un ogām ir cenas pieaugums. Principā šis process nav apstājies.
Pēc viņa teiktā, pārtikas cenas, kas pagājušajā gadā tikai pieauga, ar atsevišķiem izņēmumiem šobrīd nav samazinājušās.
Konkurences padomes (KP) Negodīgas uzņēmējdarbības prakses vadītāja Sanita Uļjāna pastāstīja, ka KP kopumā ir uzsākusi trīs pētījumus pārtikas mazumtirdzniecības jomā. Vienā no tiem KP vērtēja pamatproduktu, piemēram, olu, piena, gaļas un zivju, cenu sastāvu no zemnieka līdz tirgotājam. Pētījumā tika iekļauti desmit lielākie pārtikas mazumtirgotāji. Šobrīd ir pāragri izdarīt secinājumus par šo pētījumu.
Kā norāda KP pārstāvis, citā tirgus uzraudzības situācijā KP vērtē koncentrācijas līmeni pārtikas mazumtirdzniecības sektorā.
Patiesībā pēdējo septiņu vai astoņu gadu laikā divas lielas sērijas [Rimi and Maxima] Tas aizņēma aptuveni 60% tirgus, bet kopš Lidl ienākšanas Latvijā tā tirgus daļa ir samazinājusies par aptuveni 8%-9% uz Lidl rēķina, kura tirgus daļa šobrīd ir aptuveni 10%. Var teikt, ka Liddell ienākšana Latvijā ir ieviesusi savas korekcijas.
Ja Lidl neiekļūs, konkurence joprojām būs mazāk saspringta un cenas, ko mēs redzam lielveikalu tīklos, drīkstēs būt par dažiem procentpunktiem augstākas nekā šobrīd,” sacīja Uļjāne.
LTVC šefs piebilda, ka Latvijā joprojām trūkst citu lielo pārtikas mazumtirgotāju, jo Lidl nav kā Maxima un Rimi, tā ir cita veikalu sistēma, cits veikals.
Viņasprāt, valdības pārstāvjiem būtu jādodas uz citām Eiropas valstīm un jāaicina lielās pārtikas ķēdes ienākt Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības sektorā, savukārt mazajiem pārtikas tirgotājiem būtu jāpiešķir lielākas prēmijas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
