Latvijas finanšu sektors strīdas pret pēdējā laika valsts galvas nežēlību

Latvijas Finanšu asociācija (FNA), kas pārstāv komercbanku intereses Latvijā, izplatījusi paziņojumu. Asociācijas prezidente Sanita Pagara tajā kritizēja dažu politiķu ideju par papildu nodokļa uzlikšanu kredītiestādēm – “eksperimentu”, kas varētu atturēt no investīcijām un uzņēmējdarbības aktivitātes kopumā.

Tā ir nozares asa, bet tajā pašā laikā piesardzīga atbilde Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Renkovicei, kurš izteicis negaidītu un ļoti asu kritiku nozarei. Valsts prezidents aicināja Latvijas Banku nodrošināt, lai vietējās bankas aktīvāk sniegtu kredītus vietējiem uzņēmējiem.

Prezidents APS paziņojumā nav minēts vārdā, taču tieši viņš nesenajā intervijā LTV Rīta Panorāmai rosināja bankām pievienot “solidaritātes nodokli”.

FNA priekšsēdētājs sacīja, ka pašreizējā valdības paziņojumā ir uzskaitītas daudzas vērtīgas saistības ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšsadaļām saucas “Labākā uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs” un rosina īstenot “uzņēmējdarbības vides uzlabojumus, kas palīdzēs piesaistīt eksportējošās firmas”. Attiecībā uz nodokļiem – šajā apakšsadaļā ir arī piedāvāts pieņemt “caurspīdīgu nodokļu politiku”, papildus politikai, “kas veicinās finanšu sektora konkurētspēju un digitālo attīstību, atbalstot valsts ekonomikas izaugsmi.”

“Tās visas ir ļoti nepieciešamas lietas, lai palīdzētu celt Latvijas konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” apgalvo Pajārs. “Dažu politiķu ideja ieviest īpašu nodokli vienai finanšu nozarei

Tas būtu solis pretējā virzienā.

Tas vēl vairāk vājina jau tā vājo uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbaida investorus un mazina valsts ekonomikas izaugsmi.

Te gan jāpiemin, ka jūnija sākumā politiķu vidū notika diskusija par straujo konkurētspējas pasliktināšanos Latvijā, par ko sīkāk stāsta Starptautiskā Vadības attīstības institūta (IMD) Globālās konkurētspējas centra pētījums. 2022. gadā Latvija bija 35. vietā no 64 aptaujātajām valstīm. Taču šogad Latvija šajā sarakstā noslīdējusi uz 51. vietu, krietni zemāk par Igauniju (26.) un Lietuvu (32.). “Protams, katrā pētījumā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt rezultātus, taču citi vērtējumi apstiprina faktu, ka Latvijas ekonomikas politika ir stagnācija.

READ  Vītols atgriežas pie RX2e ar "nepabeigtiem darbiem"

Piemēram, saskaņā ar žurnāla Economist Intelligence Unity pētījumu Latvija ir starp tām valstīm, kur ir bijis ievērojams biznesa vides novērtējuma indeksa kritums. Latvijas vērtējums saruka par sešiem punktiem – galvenokārt situācijas pasliktināšanās darba tirgū dēļ: kā galvenie iemesli tam tika minēta topošo speciālistu emigrācija un esošo darbinieku prasmju trūkums.

Bajārs arī min, ka Ārvalstu investoru padome nesen publiskoja investīciju vides indeksu, kas apliecina: pēc investīcijām vide nav uzlabojusies, bet gan kļuvusi sliktāka. Investori domā

Valstī valda mērens haoss,

Komentējot indeksa rezultātus, Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Saoka sacīja: “Nav zināms, kurā virzienā kuģis virzās.”

Bagari sacīja, ka nodokļu politika — pārredzama un uzņēmējdarbību veicinoša — ir viens no spēcīgākajiem valdības rīcībā esošajiem instrumentiem. Investori nodokļu likmes un to piemērošanu vērtē, salīdzinot dažādas ekonomikas ar to attīstību. Nodokļi var pat bremzēt vietējo uzņēmēju ieceres dibināt uzņēmumu un otrādi – motivēt uzsākt uzņēmējdarbību.

Tāpēc eksperimenti ar nodokļiem mēdz būt ļoti dārgi, brīdina banku lobists. “Ideja par tā saukto superpeļņas nodokli bankām nozīmē, ka investori nevarēs paļauties uz valdības paziņojumu caurskatāmību, prognozējamību un atbilstošu nodokļu politiku. Pastāv risks zaudēt esošās investīcijas (kapitāla aizplūšanas dēļ) un tā rezultātā ir grūtības piesaistīt jaunu kapitālu.”

Otrkārt, pēc Bajāres domām, valstī strādājošie uzņēmumi var atturēties no investīcijām, jo, ja superpeļņa tiks aplikta ar nodokli, lielākā daļa peļņas būs jāmaksā nodokļu veidā. Turklāt uzņēmumi nebūs ieinteresēti pelnīt ar politiku. Vislabāk ir darboties ar nulles faktisko peļņu vai nelieliem zaudējumiem, kamēr tas nepiesaista politiķu uzmanību un kamēr viņi nesāk domāt par papildu nodokļiem. Viņasprāt, ir skaidrs, ka šis domāšanas karalis noved pie augsta bezdarba līmeņa (jo firmu nespēja attīstīties), samazinās komercdarbība, samazinās valsts ieņēmumi un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāte.

READ  Radokano, bijušais ASV atklātā čempionāta čempions, kvalificējies Korejas atklātā tenisa čempionāta ceturtdaļfinālam.

Šos faktorus minējusi Eiropas Centrālā banka (ECB), norāda FNA vadītājs. Eiropas Centrālā banka ir kritizējusi Lietuvas lēmumu ieviest nodokli superbanku peļņai. Eiropas Centrālā banka norādīja, ka šī lēmuma sekas būs pēc kāda laika. Tas padarītu bankas mazāk spējīgas izturēt ekonomiskos satricinājumus un varētu radīt šķēršļus jaunu investīciju piesaistei, samazināt kreditēšanas iespējas ekonomikai un bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

Valsts vadītājam netieši adresēto paziņojumu Bagari noslēdza šādi:

“Kapitālam nav robežu – tas ieplūst ekonomikās, kur ir vieglāk pelnīt un nodokļi ir draudzīgāki. Tas nozīmē, ka, ieviešot papildu nodokli bankām, tās distancēsies no citiem tirgiem un, piemēram, uzņēmējdarbības finansēšanas Igaunijā, kā rezultātā Latvija varētu vēl vairāk atpalikt no kaimiņvalstīm.

Šeit mēs piekrītam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, kurš teica, ka mēs daudz iegūsim no zemākām procentu likmēm, zemākām komisijām un augstākām noguldījumu likmēm, ko jau tagad dara komercbankas, aktīvi pārskatot kredītu komisijas un paaugstinot noguldījumu likmes līdz ar katru ECB lēmumu paaugstināt bāzes likmi.

Tas nav savienojams ar jauna nodokļa ieviešanu bankām, kas var radīt pretēju efektu un radīt īslaicīgu nepieciešamību turpināt finansējumu uz valsts attīstības un cilvēku labklājības rēķina.

Lasi arī: BNN INTERVIJA | Skolu direktoru vadītājs: Izglītības ministrija ir zaudējusi savu spožumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top