Atbalsta pasākumi lielākoties tiek finansēti uz aizņemto līdzekļu rēķina, no kuriem tikai nelielai daļai ir savi ienākumi, piemēram, no emisiju kvotu pārdošanas (78 miljoni eiro). LTV aptaujātie eksperti sacīja, ka nav šaubu, ka valsts atbalsts vispār būtu jāsniedz. Tomēr ierobežotie resursi ir galvenais iemesls, kāpēc politiķiem tiek atgādināts: naudai jānonāk tiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.
Finanšu disciplīnas padomes priekšsēdētāja Ina Stenboka, kas analizēja valdību budžetus Eiropas Komisijas iesniegtajām 2021.gada galīgās bilances prognozēm un 2022.gada plāniem, secināja, ka Latvija pirmo reizi kopš globālā finanšu pārskata ir starp “deficīta čempionēm”. nelaime. “Neskatoties uz valdības pausto apņemšanos piederēt finansiāli atbildīgu ziemeļvalstu grupai,” viņa piebilda.
Šteinboka sacīja, ka deficīta ziņā Latviju apsteidz tikai Grieķija, Itālija un Malta. Deficīta pieaugums ir arī viens no cenu kāpuma iemesliem.
Tā principā ir ekonomiska aksioma. Diemžēl turpmāks deficīta pieaugums veicinās cenu pieaugumu. Un dažos aspektos izveidosies apburtais loks: no vienas puses ir jāatbalsta, valdībai jāatbalsta neaizsargāti cilvēki un uzņēmumi, kas ir saistīts ar palielinātu valsts atbalstu un deficītu. No otras puses, ja šī valsts palīdzība būs nesamērīga un deficīts turpinās pieaugt, lai mazinātu inflācijas ietekmi, tas viss izraisīs vēl vienu cenu pieaugumu.
Koalīcijas diskusijās pieejamie līdzekļi nebija galvenais faktors. Vispirms tiek noteikti ieviešamie palīdzības pasākumi un tikai pēc tam tiek veikti aprēķini. “Šādos apstākļos būtu pāragri runāt par fiskālo disciplīnu,” sacīja ekonomikas ministrs Janis Vitenbergs.
Pieņemot šādus lēmumus, ārkārtas budžets aug lielā ātrumā. Rudenī apstiprinot kopbudžetu, neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti 82 miljoni eiro. Gada sākumā valdība lēma par vēl 300 miljoniem eiro Covid krīzes dēļ. Lai pieņemtu jaunus lēmumus enerģētikas krīzē, būs ievērojami jāpalielina šī budžeta daļa.
Finanšu ministrs Jānis Rīss sacīja, ka tas nav iemesls palīdzības pārāk lielai prioritātei.
“Tas nav tas gadījums, kad jāpalīdz tikai tiem, kam šis atbalsts ir vajadzīgs. Arī vidusslānim ir liels satraukums, tāpēc šis atbalsts ir pārdomāts un pareizs. Cenu svārstības ir jauktu uzbrukumu rezultāts, tāpēc atbalsts ir paredzēts ne tikai nelabvēlīgām ģimenēm, bet arī plašākā mērogā.
No ekspertu viedokļa valdībai bija maz iespēju rīkoties citādi, jo valdība reaģēja novēloti un nebija gatavības. Latvija joprojām var atļauties valsts parādu. Taču nevajadzētu cerēt, ka valsts budžets spēs kompensēt pilnā apmērā.
Turklāt lēta aizņemšanās nākotnē nebūs tik lēta.
Mēs nevaram rēķināties ar to, ka procentu likmes vienmēr būs ļoti zemas un valdības varēs aizņemties, nemaksājot procentus, vai pat uz dažiem mirkļiem aizņemties ar negatīvām procentu likmēm. Tā nebūs, un turpmāk procentu likmju slogs valdībām, valsts budžetiem pieaugs,” sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
“Žēl, ka mēs tagad tērēsim,[..] Jo tas ir atļauts, bet perspektīva ir pārāk drūma [..] “Mēs veicinām nākamo finanšu krīzi,” sacīja Šteinboks.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
