Plašsaziņas līdzekļi ziņo Latvija Sestdien valsts drošības dienesti apgalvoja, ka oficiāli sākuši kriminālizmeklēšanu pret partijas biedri Tatjanu Ždaņuku. Eiropas Parlamentsaizdomās par spiegošanu.
Kas ir apsūdzēta Ždaņuka?
Ždaņuka tiek apsūdzēta par sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem FSB kopš viņa ievēlēšanas amatā Strasbūrā 2004.gadā.
Neatkarīgo Latvijas, Igaunijas un Krievijas žurnālistu 29. janvārī publiskotajā ziņojumā tika apgalvots, ka starp viņu un viņas aizdomās turētajiem apstrādātājiem tika nodrošināta e-pasta saziņa, kas, šķiet, pamato apgalvojumus, ka viņa darbojusies kā Krievijas aģente.
Latvijas ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka lēmumu par Ždanokas izmeklēšanu VDD pieņēma 22.februārī.
Eiropas Parlaments arī uzsāka izmeklēšanu par Ždaņukas kontaktiem ar Krieviju, saņemot ziņas, ka viņa gadiem ilgi darbojusies kā Kremļa aģente.
73 gadus vecā Latvijas pilsone viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.
Ždanoka bieži atkārto Kremļa līniju
Latvijas prokurori savu izmeklēšanu par Ždaņukas darbību neprecizēja.
Taču, cita starpā, Ždaņuka tiek apsūdzēta Krievijas propagandas atbalsošanā par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret etniskajiem krieviem Baltijas valstīs, ko Kremlis gadiem ilgi ir virzījis arī attiecībā uz Latviju un Krieviju. Igaunija – Viņi abi iepriekš bija daļa no Padomju savienība (PSRS) – un viņu 25% krievu etniskā minoritāte.
2022. gadā Krievija izmantoja ieganstu, ka viņai ir jāpalīdz vardarbībā cietušajiem etniskajiem krieviem Austrumukrainā, lai attaisnotu savu iebrukumu.
Ždaņuka, rīdziniece un padomju kara flotes virsnieka meita, ir Latvijas Krievu savienības (LRU) partijas biedre un vienmēr atbalstījusi Krievijas prezidenta agresīvo politiku. Krievijas prezidents Vladimirs Putins – Viņš publiski atbalsta savu 2014. gada nelikumīgo aneksiju Krima Arī viņš 2022. gada iebrukums kaimiņvalstī Ukrainā.
Pēc savas agrīnās karjeras, kurā iestājās pret Latvijas neatkarību un pēc tam apvērsumu pret Latvijas PSR valdību, Ždaņuka ir konsekventi aicinājusi veidot ciešākas attiecības starp Baltijas valstīm un Krieviju un pret NATO.
Strasbūrā tā pauda atbalstu Krievijas īstenotajai Krimas pussalas aneksijai; 2022. gada 2. martā viņa bija viena no tikai 13 Eiropas parlamentāriešiem, kas atteicās nosodīt 2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas noveda pie viņas izslēgšanas no Eiropas Brīvās alianses un Eiropas Zaļo bloka.
Ždaņuka, kuras tīmekļa vietnē viņa ir norādīta kā NVO Eiropas Savienības krievvalodīgo alianse vadītāja, ir kritizēta arī par atbalstu strīdīgajām vēlēšanām Krievijā, kā arī separātiskajos Ukrainas reģionos.
JS/WD (AP, DPA)
