Latvijas premjerministrs Krišjānis Kārens noraidīja Eiropas Centrālās bankas brīdinājumu, ka peļņas no sankcijām pakļautajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem aplikšana ar nodokļiem var iedragāt eirozonas finanšu stabilitāti, sakot, ka plāns patiešām stiprinās bloku.
Visvairāk lasīts no Bloomberg
“Mēs ļoti nopietni uztveram naudas atmazgāšanas apkarošanu, jo esam pilnībā pārveidojuši savu banku sistēmu” Latvijā, intervijā Bloomberg News Briselē sacīja Kārensa. “Un man šķiet diezgan dīvaini dzirdēt, ka centrālās bankas saka, ka mums patiesībā vajadzētu būt draudzīgiem ar jebkuru naudu. Es nedomāju, ka mums vajadzētu būt — mēs neesam Latvijā. Un kāpēc lai tā būtu ECB? ”
Eiropas Savienība ir strīdējusies ar Eiropas Centrālo banku par plāniem aplikt ar nodokli neparedzēto peļņu no vairāk nekā 200 miljardu eiro (225 miljardu dolāru) iesaldētajiem aktīviem, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu. Bloka izpildvaras mērķis bija šovasar iesniegt plānu, taču ECB brīdinājums palīdzēja aizkavēt šo termiņu.
Lasi vēl: Eiropas Savienība kopā ar Eiropas Centrālo banku izstrādā plānu aplikt ar nodokli sankcijām pakļautos Krievijas aktīvus
Kārenss, kurš piedalās Eiropas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līderu divu dienu samitā, kas beidzas otrdien, sacīja, ka ES dalībvalstis ir vienotas par politisko lēmumu ieviest negaidītu nodokli.
“Atšķirības saistībā ar likumības interpretācijām un pamatotas bažas par reputāciju,” viņš teica. “Bet es iebilstu par ECB, reputācijas risks, iespējams, ir lielāks neko nedarot nekā kaut ko darot.”
Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda sacīja eirozonas finanšu ministriem, ka negaidīts nodoklis var iedragāt eiro un novest pie pārdomām rezervju turētāju vidū, norādīja kāds ar sanāksmi pazīstams cilvēks. Viņa norādīja, ka uz spēles liktā summa ir daudz lielāka par dažiem miljardiem, ko šis solis radītu Ukrainai, pirms mudināja viņu būt piesardzīgiem, sakot, ka jebkurš lēmums jāpieņem tikai tad, ja tajā piedalās arī G7.
naudas patvērums
“Jo stingrāk ECB atbalstīs Eiropas vērtības, jo vairāk es uzskatu, ka tā vairos eiro vērtību un Eiropas reputāciju likumpaklausīgo demokrātiju vidū,” sacīja Kārensa. “Es redzu, ka tas faktiski nostiprina Eiropas pozīcijas, jo Eiropa tad izrādīsies uz vērtībām balstīta demokrātija, nevis tikai patvērums jebkurai naudai.”
Iesaldētie aktīvi varētu radīt aptuveni 3 miljardus eiro negaidītu peļņu, lai gan dažas aplēses liecina, ka šis skaitlis ir lielāks. Vairāk nekā puse no aktīviem ir skaidrā naudā un noguldījumos, bet pārējā “lielā daļa” ir vērtspapīros, kas pārtaps naudā, kad to dzēšanas termiņš nākamajos divos līdz trīs gados, iepriekš ziņoja Bloomberg.
Visvairāk lasīts Bloomberg Businessweek
© 2023 Bloomberg LP
