autors Augusts Stankevičus
Latvija un Igaunija ceturtdien izstājās no sadarbības grupas starp Ķīnu un vairāk nekā desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, sekojot savai Baltijas kaimiņvalstij Lietuvai, kas izstājās pagājušajā gadā.
Šāds solis pieņemts saistībā ar Rietumu kritiku pret Ķīnu par pieaugošo militāro spiedienu uz demokrātiski pārvaldīto Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju, un Pekinas attiecību stiprināšanu ar Krieviju iebrukuma Ukrainā laikā.
Attiecības starp Lietuvu un Ķīnu saasinājās pēc tam, kad Taivāna pagājušā gada beigās atļāva atvērt de facto vēstniecību.
Ārlietu ministrija norādīja, ka valsts turpmāka dalība Ķīnas grupā “vairs neatbilst mūsu stratēģiskajiem mērķiem pašreizējā starptautiskajā vidē”.
Gan Latvija, gan Igaunija ceturtdien publicētajos komentāros norādīja, ka turpinās strādāt pie “konstruktīvām un praktiskām attiecībām ar Ķīnu”, vienlaikus ievērojot starptautiskos noteikumos balstīto kārtību un cilvēktiesības.
Igaunijas Ārlietu ministrijā komentārus sazināties neizdevās.
Ķīnas vēstniecības Rīgā (Latvijā) un Tallinā (Igaunijā) uz komentāru lūgumiem nekavējoties neatbildēja.
Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija ir to valstu vidū, kuras joprojām sadarbojas.
Čehijas Ārlietu ministrija maijā paziņoja, ka solījums par ievērojamām Ķīnas investīcijām un abpusēji izdevīgu tirdzniecību nav izpildīts pēc valsts parlamenta aicinājumiem izstāties no grupas.
(Ziņojumu sagatavojuši Augusts Stankēvičs un Terje Solsvika; Papildu ziņojumi Maikls Martins un Saimons Lūiss Vašingtonā; Raksta Džoanna Plosinska; Rediģēja Džosija Kao un Džons Stounstrīts)
