Krievija ir viena no pasaules pārtikas eksportētājvalstīm, īpaši graudu kategorijā. Pagājušajā gadā pieauga Krievijas eksporta apjomi, un, iespējams, savu lomu tajā spēlēja kara laupījums okupētajā Dienvidukrainā. Ukrainas tieslietu ministrs vizītes laikā Latvijā apliecināja, ka Krievija savā teritorijā ir pārvedusi zagtu lauksaimniecības tehniku. Raža ir arī zagta un izvesta, bet cik lielā mērā to nevar noteikt.
“Īpaši sarežģīti ir izsekot nozagtajiem ienākumiem, ja tie ir sajaukti ar krievu izcelsmes. Mums ir maz informācijas, bet mēs esam tālu no noteiktiem skaitļiem. Nozagtas mantas parasti atklājam, kad evakuējamies no okupētām teritorijām. Pirms tam ir ļoti grūti darīt,” sacīja Deniss Maļevska.
Latvijas varas iestādēm nav atbildes uz jautājumu, vai raža no Ukrainas okupētajām teritorijām Latvijā ienāca no Krievijas.
Taču šādu iespēju nevar izslēgt, norāda Zemkopības ministrija. Valsts drošības dienestā LTV norādīja, ka aģentūras uzmanību piesaistījis arī graudu un zirņu importa pieaugums no Krievijas, taču aģentūra no plašākiem komentāriem atteicās.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn strauji pieaudzis Krievijas pārtikas imports Latvijā. Piemēram, augu izcelsmes pārtikas kategorijā no 51 miljona eiro 2021. gadā līdz 142 miljoniem eiro. Arī pārtikas rūpniecības preču imports dubultojies no 55 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 115 miljoniem eiro 2022.gadā.
Īpaši strauji turpina pieaugt Krievijas kukurūzas imports – 2021.gadā Latvijā no Krievijas ieveda 61 000 tonnu kukurūzas, pērn gandrīz 140 000 tonnu, bet šogad septiņos mēnešos 213 000 tonnu.
Tāpat pēc iebrukuma Latvija strauji sāka ievest dažādus saulespuķu izstrādājumus no Krievijas. Eļļas kūkas un citi cietie atkritumi ievesti astoņas reizes vairāk nekā pērn – 2021.gadā 22 000 tonnu, savukārt pirmajā kara gadā ieveda 186 000 tonnu. Šogad apjoms, visticamāk, būs lielāks.
Tāpat Latvija pēkšņi kļuvusi par lielāko Krievijas kaltēto zirņu importētāju – pērn apjoms cenas ziņā pieauga četras reizes, bet svara ziņā – divarpus reizes. 2021.gadā no Krievijas ieveda 53 000 tonnu zirņu, bet pērn – 132 000 tonnu.
Triju produktu imports vien Krievijas ekonomikai pērn nodrošināja 135 miljonus eiro, savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos apjoms pārsniedza 105 miljonus eiro.
Zemkopības ministrija kritizē importu no Krievijas.
“Ministrijas pozīcija, kas noraida šādu praksi, ir diezgan skaidra un pietiekami skaidra. Mēs uzskatām par nepieņemamu veikt jebkādas darbības, kas varētu tieši vai netieši palīdzēt finansēt Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā,” sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cerčess. . Lauksaimniecība, vienlaikus uzsverot, ka pārtikas imports no Krievijas nav nelegāls.
Pārtikai nav sankciju, lai neradītu šķēršļus tās piekļuvei nabadzīgajām valstīm.
Sersis norādīja, ka liela daļa no Krievijas ievestās pārtikas Latvijā nepaliek un tiek tālāk eksportēta.
“Zirņu imports apsteidz eksportu, savukārt kukurūza šeit netiek ražota, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu. Tas pats attiecas uz saulespuķu kūkām – to neražo uz vietas, bet plaši izmanto lopbarībā,” sacīja Cercess.
Importu no Krievijas asi kritizē lauksaimniecības kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Endulis Jansons: “Jo tuvākajā kontekstā kukurūza mūs netraucē, jo Latvijā to praktiski neaudzē graudiem, bet tā var aizstāt mūsu. kvieši un mūsu labība. Citām labības kultūrām tas, visticamāk, notiks.
Krievija šobrīd konkurē ar Latvijas zemniekiem, jo Krievijā ražu var izaudzēt, izmantojot daudz lētākus mēslojumus, un tur ir zemākas augu aizsardzības prasības, sacīja Jansons.
“Slēpšanās aiz tā sauktās pārtikas pieejamības un pietiekamības pasaulē ir arī lietas, kas, protams, traucē mums kā vietējam ražotājam, jo šī produkcija aizstāj produkciju, ko mēs ražojam, un, protams, tā tiek ražota. ” citās izmaksās, citās kategorijās. “Tātad šī situācija ir nopietna un, visticamāk, kļūs vēl nopietnāka.”
LOSP Par Krievijas lopbarības izplatības apmēriem informācijas nav
Liellopu fermu asociācijas vadītājs, tagad Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Milnss no Zaļo un zemnieku savienības nepiekrita intervijai, bet aicināja komentēt FAO Sadarbības padomi.
Tās direktors Jontis Gūtmanis sacīja, ka par šādiem gadījumiem nav dzirdēts: “Nezinu nevienu gadījumu, kad būtu dzirdēts, ka kāds zemnieks barību pirktu tieši no ārvalstu ražotāja. Tie visi ir lielie uzņēmumi, kas piegādā izejvielas un barību. Tie ir uzņēmumi, kas tieši saistīti ar piegādi un mārketingu. […] “Es ceru, ka visa produkcija, ko viņi pārdod mūsu zemniekiem, ir legālas izcelsmes, iegūta legāli un legāli nonāk Latvijā.”
Gūtmanis sacīja, ka personīgi atbalstīs pilnīgu atteikšanos no Krievijas produkcijas importa, taču uzsvēra, ka Latvija viena pati šādu lēmumu nevar pieņemt.
Kas tieši uz Latviju ved Krievijas lauksaimniecības produkciju, Centrālā statistikas pārvalde neatklāj. Tomēr birojs var norādīt profesijas būtību un iestāžu skaitu. Četri Latvijas uzņēmumi šogad ieveda kukurūzu no Krievijas, piecus zirņus un sešas eļļas kūkas.
“Viņu saimnieciskā darbība parasti ir graudu, sēklu vai lopbarības vairumtirdzniecība, papildu transporta darbības, vai trešā ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana. Turklāt vēlos papildus uzsvērt, ka Latvijas uzņēmumi neparādās tikai ārējā tirdzniecībā. statistiku un Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktora Interes Abrazona aprakstu, situāciju, taču kopējo statistiku veido arī ārvalstu uzņēmumi.
Kamēr Zemkopības ministrija nosoda tirdzniecību ar Krieviju, to nekādā veidā ierobežot nav plānots.
Tirgot ar Krieviju vai nē ir brīvprātīga izvēle: “Taču, tāpat kā jebkuru citu ierobežojošu pasākumu gadījumā, mēs nevaram uzskatīt Latviju ārpus ES kopējā tirgus, tāpēc šai pieejai šeit ir jābūt Lai pilnībā atbilstu Eiropas Savienības kopējai nostājai. Savienības tirdzniecības jomā.
