(Pievieno Šnebela komentāru par inflāciju; citāti no kazaķiem Latvijā)
Eiropas Centrālās bankas padomes locekle Izabella Šnabele pirmdien paziņoja, ka Eiropas Centrālās bankas obligāciju pirkšanas apjoms ir kļuvis “mazāk svarīgs”, jo ekonomiskās perspektīvas uzlabojās un naudas drukāšanas shēma kļuva par instrumentu procentu likmju gaidu vadīšanai. .
Šnabels, kurš arī atzinīgi novērtēja neseno inflācijas pieaugumu, tika uzskatīts, ka tas paver ceļu turpmākai obligāciju pirkšanas tempa samazināšanai, jo eirozonas ekonomika atgūstas no pandēmijas izraisītās lejupslīdes un pieaug inflācijas gaidas.
Eiropas Centrālā banka šomēnes samazināja ārkārtas situāciju pandēmijas programmas (PEPP) tempu, un paredzams, ka tā beigsies martā. Tā arī vada mazāku un vecāku aktīvu iegādes (APP) programmu, kuru tā plāno beigt “īsi pirms” procentu likmju paaugstināšanas.
“Uzgaismojot inflācijas gaidas, kļūst mazāk svarīgi, cik daudz centrālā banka pērk vai kad tā sāk samazināt neto aktīvu pirkšanas tempu, bet kad šādi pirkumi beidzas,” konferencē Latvijā sacīja Šnebela.
“Tieši derīguma termiņš norāda, ka tuvojas politikas likmes paaugstināšanas nosacījumi. Precīzai secībai un laikam, protams, būs nepieciešama rūpīga vadība, kad ir īstais laiks.”
ECB Padomes locekļi 2018. gadā izmantoja līdzīgu stāstījumu https://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2018/html/ecb.sp180223.en.html, gatavojoties pirmo reizi apturēt APP. .
ECB decembrī būs jāpieņem lēmums par PEPP un APP, un Šneibels sacīja, ka turpmākā rīcība joprojām ir neskaidra, un būtu kļūdaini pārāk ātri pastiprināt monetāro politiku.
Investori paredz, ka no aprīļa APP pieaugums kompensēs daļu zaudēto PEPP apjomu.
“Ņemot vērā joprojām pastāvošo nenoteiktību attiecībā uz pandēmiju, ekonomikas perspektīvām un inflāciju, mūsu aktīvu iegāde – saskaņā ar PEPP un APP – arī turpmāk būs kritiska, paverot izeju no pandēmijas un sasniedzot mērķi” Mūsu inflācija “, sacīja Šnabels.
To atkārtoja arī Latvijas gubernators Mārtiņš Kazāks, kurš tajā pašā pasākumā teica, ka ECB sniegs “atbalstu ekonomikai” arī pēc PEPP.
Cenas eirozonā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 3%, ko noteica enerģijas izmaksas un arī rūpniecības preču sadārdzināšanās piegādes vājās vietas dēļ.
Šneibels sacīja, ka ECB priecājas redzēt inflācijas “augšupvērstās iespējas” pēc tam, kad tā ilgu laiku bija bijusi zem 2% mērķa.
“Tas, ko mēs redzam, ir dažas bullish iespējas inflācijas gaidām,” paneļdiskusijas laikā sacīja Šnabels. “Ņemot vērā to, ka inflācija jau ilgu laiku ir bijusi ļoti zema, es domāju, ka mums vajadzētu priecāties, ka inflācija virzās vēlamajā virzienā.”
Eiropas Centrālā banka sagaida, ka šogad inflācija sasniegs 2,2%, pirms 2022. gadā tā samazināsies līdz 1,7% un 2023.
