Latvija apsver iespēju izraidīt vairāk nekā 1000 Krievijas iedzīvotāju, jo viņi nav ievērojuši nepieciešamos soļus termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai. Abba Citēja Kyiv Independent.
Saeima 2022.gadā pieņēma grozījumus, kas paredz stingrākus uzturēšanās noteikumus Krievijas pilsoņiem, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Latvijā dzīvojošajiem krieviem tagad jāpiesakās uz pastāvīgu dzīvi un jānokārto latviešu valodas eksāmens pamatlīmenim.
Apmēram 24% Latvijas iedzīvotāju ir etniskie krievi, daļai ir Latvijas pilsonība, bet daļai ir Krievijas pilsoņi. Latvijā ir arī liels iedzīvotāju skaits (9,3%) nepilsoņu, no kuriem lielākā daļa ir krievi. Latvijas pilsonību viņi var iegūt naturalizācijas procesā.
Latvijas varasiestādes nosūtījušas vēstules vairāk nekā 3000 Krievijas pilsoņu, norādot, ka viņiem būs jāpamet Latvija, jo viņi nav reģistrējušies rezidentūrai un valodas pārbaudei.
Baltijas valsts, kas lielāko daļu 20. gadsimta dzīvoja padomju kundzībā, arī ir pastiprinājusi savu desovietizācijas un publiskās sfēras rusifikācijas politiku.
Septembrī pieņemtā likuma mērķis ir līdz 2025. gadam pakāpeniski atcelt krievu un citu mazākumtautību valodu kā mācību valodu skolās.
Krievija šādu politiku Latvijā un citās Baltijas valstīs raksturojusi kā “rusofobiju”.
Latvijas varas iestādes ir aizstāvējušas valodas politiku, sakot, ka tā vienkārši liek iedzīvotājiem sasniegt zemu valsts valodas zināšanu līmeni un iedzīvotājiem ir pieejams pietiekami daudz laika, lai to apgūtu.
