Latvijas parlaments ceturtdien nobalsoja par aizliegumu tās valstsvienībām spēlēt jebkurā Krievijas un Baltkrievijas izlasē neatkarīgi no tā, zem kāda karoga tās drīkst startēt, tādējādi apliecinot solidaritāti ar Ukrainu.
Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas valstsvienībām un klubiem ir aizliegts startēt vairākos starptautiskos pasākumos pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Latvijas Olimpiskā komiteja norādīja, ka šāds solis neietekmēs valsts dalību Parīzes spēlēs, jo SOK atļauj piedalīties tikai atsevišķiem krieviem vai baltkrieviem, nevis komandām, kā neitrāliem sportistiem bez karogiem.
Vieglatlētika, kas ir spēļu lielākais pasākums, saglabāja visaptverošu aizliegumu abu valstu sportistiem, tostarp personām.
Parlaments paziņojumā norāda, ka Latvija, kas ir ES dalībvalsts, kas robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, pieņēma likumu, “lai vēlreiz apliecinātu Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un novērstu jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt kara noziegumus, ko tā pastrādā ar sporta nozares starpniecību”.
Aprīlī Ukraina aizliedza savām nacionālajām sporta komandām startēt olimpiskajos, neolimpiskajos un paralimpiskajos posmos, kuros piedalās konkurenti no Krievijas un Baltkrievijas.
Aizliegums jūlijā tika atvieglots, lai ļautu sportistiem sacensties ar krieviem vai baltkrieviem, kuri spēlē zem neitrāla karoga, pieaugot bažām, ka tik stingra nostāja varētu izslēgt Ukrainu no Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Septembrī UEFA atjaunoja Krievijas futbola izlases līdz 17 gadu vecumam Eiropas sacensībās, sakot: “Bērnus nedrīkst sodīt par darbībām, par kurām ir atbildīgi tikai pieaugušie.”
Taču šis lēmums tika atcelts dažu nedēļu laikā pēc tam, kad citas nacionālās partijas, tostarp Apvienotā Karaliste, draudēja boikotēt.
