Latvija ieņem zemu vietu starp ES valstīm pētnieku/rakstu skaita ziņā

Speciālisti norāda, ka būtiskas ir valsts investīcijas zinātnē un vispusīga izpratne par dažādu nozaru ieguldījumu valsts attīstībā.

Pēdējo desmit gadu laikā lielākajā daļā ES dalībvalstu ir panākts zinātnes progress. Laikā no 2010. līdz 2020. gadam pētnieku skaits ES palielinājās par vairāk nekā trešdaļu (41 %). 2020. gadā dalībvalstīs strādāja 1,9 miljoni pētnieku, kas ir par 546 000 vairāk nekā 2010. gadā.

Pētnieku skaits Eiropas Savienībā. Foto: Eurostat

Latvijā kopējais zinātnieku skaits pēdējās desmitgades laikā nav pieaudzis, un pētnieku skaits ir nedaudz virs 4000. Daļa pētnieku nestrādā tikai zinātnes jomā vai strādā nepilnu darba laiku, tāpēc datu salīdzināšanas nolūkā. ES kopumā un Latvijai statistiku mēra Izmanto zinātnē, iekļaujot darba slodzi vai pilna laika ekvivalentu (FTE).

“Protams, Eiropas Savienības un Latvijas oficiālā statistika liecina, ka pētnieku FTE rādītājs ir ļoti zems, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, diemžēl nav manāma šī pieauguma tendence, lai gan pēdējos gados FTE rādītājs pieaug. Zinātnes politikas pamatmērķis,” sacīja bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Droviti.

Aplūkojot pētnieku skaita samazināšanās iemeslus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu dekāne Agreta Kuba norāda uz diviem iemesliem.

“Pirmkārt, nevienā valdībā, pat Krišaņa Karaneca valdībā, politiķi nesaprata, ka zināšanas un tehnoloģijas veicina ekonomikas izaugsmi, tāpēc ieguldījumi zinātnē īsti netika veikti.”

Situāciju vēl vairāk pasliktinājusi pārāk vienkāršota interpretācija par to, ko nozīmē publiskā un privātā sektora investīcijas un kā tās ir saistītas, piebilda Kuba.

“Otrkārt, pēc 2008. gada krīzes taupības pasākumi un samazinājumi valsts sektorā izraisīja ievērojamu valsts investīciju samazināšanos, kā rezultātā daudzi zinātnieki emigrēja vai pārkvalificējās.

Tikmēr citas Eiropas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, iespēju robežās turpināja palielināt investīcijas. Ieguldījums atspoguļojas arī pētnieku skaitā. Kamēr Latvijā strādā aptuveni 4000 pētnieku, kaimiņos Igaunijā, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks, ir aptuveni 5000, bet Lietuvā – ap 10 000.

READ  Māra Rikesa Andersone | nekrologs

Vidējais slogs pētniekiem ES valstīs (2019). Avots: Eurostat

“Šajā ziņā vienīgais risinājums ir ievērojams zinātnes finansējuma pieaugums,” sacīja profesors Drovets. “Kamēr tas tā nav, meklēsim taisnīgākus principus nelielu līdzekļu sadalei, kas nekādā veidā neveicinās pētnieku skaita palielināšanos un vajadzību pēc zinātnes attīstības.”

Līdzīgi uz situāciju raugās arī RSU dekāns Kjuba, norādot, ka zinātnieku skaits ir tieši atkarīgs no investīcijām un ir saistīts ar viņu ieguldījumu gan zinātnē, gan publiskajā un privātajā sektorā.

“Mēs kā valsts ieguldām maz, un mūsu rūpniecības struktūra ir tāda, ka ir maz uzņēmumu, kas finansē pētniecību. Tāpēc ir maz darbavietu un talantu iespēju.”

Latvijas P&A sistēma ir pārāk atkarīga no ES struktūrfondu pieejamības (39% no P&A finansējuma 2014.-2018.gadā tika nodrošināti no ārvalstu avotiem, galvenokārt no ES struktūrfondiem), uz ko tika norādīts arī IZM politikas plānošanas dokumenti.

Taču pašreizējā valdības plānā ir paredzēts pakāpeniski palielināt ieguldījumus pētniecībā no valsts līdzekļiem. Politikas veidošanas plānos pašlaik ir ietverts mērķis palielināt pētniecības un attīstības daļu no IKP līdz 1% līdz 2024. gadam un 1,5% no IKP līdz 2027. gadam. Šīs politikas plānotais rezultāts ir pētniecības izcilības, spēju un starptautiskās sadarbības attīstība.

Investīcijas zinātnē (procentos no IKP). Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas izdotās Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.

Latvijas iekšējie izdevumi pētniecībai un attīstībai pēdējo divu desmitgažu laikā turpina ievērojami atpalikt ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī gandrīz visām pārējām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm.

Investīcijas pētniecībā un attīstībā (% no IKP). Attēls: OECD

Apsverot iespējamos finansēšanas risinājumus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks profesors Ijars Jergensons norāda, ka valstīs, kurās ir ievērojams zinātnieku skaita pieaugums, rādītāju galvenokārt pozitīvi ietekmē atbilstošā izaugsme uzņēmējdarbības sektorā.

“Zinātnieku līdzdalību uzņēmējdarbībā nosaka zinātnietilpīgo uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, skaits un lielo uzņēmumu vēlme paplašināt pētniecību un attīstību.”

Profesors atzina, ka zinātnē ietilpīgas korporatīvās vides attīstīšana un inovatīvu produktu radīšanas veicināšana ir grūts process. “To ietekmē gan valdības atbalsta programmas, gan privāto investīciju iespējas,” sacīja Jergensons. “Svarīgs faktors ir arī to doktoru skaits, kuri vēlas kļūt par pētniecības un attīstības darbiniekiem vai inovatīvu uzņēmumu veidotājiem.”

READ  Ir starta diena! SpaceX ir paredzēts lidot ar Falcon 9 Starlink misiju no zemesraga

Latvijā zinātnieku līdzdalība biznesa sektorā pēdējās desmitgades laikā nav būtiski mainījusies, taču atbalsts tiek solīts nākotnē. Pēc profesora teiktā, programmas mērķis ir palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijās no vispārējā budžeta līdzekļiem, ES struktūrfondiem un Atveseļošanās un noturības fonda.

“Lai šīs investīcijas sasniegtu vēlamo mērķi, ir nepieciešams pārdomāts un ļoti koordinēts rīcības plāns, kas balstīts uz dialogu starp politikas veidotājiem, ražotājiem un zinātniekiem,” uzsver Jergensons.

RSU prezidente Ajita Kuyba uzskata, ka tagad ir jāturpina šīs valdības kurss, mērķtiecīgi investējot sabiedrības interešu jomās. “Tad arī pie mums būs iespējams iegūt lielāku ES zinātnes finansējuma daļu un radīt priekšnoteikumus tehnoloģiski ietilpīgāku uzņēmumu attīstībai.

Ir svarīgi, lai ieguldījumi zinātnē būtu saistīti ar izaicinājumiem dažādās nozarēs. “Piemēram, veselības jomā Veselības ministrija finansē pētījumus par galvenajiem veselības jautājumiem – Covid-19, onkoloģiju, garīgo veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību utt.,” sacīja Kjuba.

Kultūras ministrijā tas būs papildu finansējums komunikācijas un sabiedriskās vērtības jautājumiem, savukārt Aizsardzības ministrijā – drošības un tehnoloģiju jautājumiem.

“Tādā veidā zinātnē būs funkcijas vispārīgas sistēmas veidā, kas pēc tam attiecīgi tiks parādīta statistikā. “Bet vēl svarīgāk ir tas, ka tas padara mūs gudrākus un stiprākus,” sacīja Kuba.

Gaidāms, ka cerības mainīsies, jo jaunākie ZM kritēriji pamatfinansējuma piešķiršanai un izpildei paredz nākotnē atteikties no FTE kritērija, tā vietā ņemot vērā zinātniskajam personālam faktiski izmaksāto prēmiju apjomu.

“Ar nepacietību gaidām grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas sniegs detalizētu priekšstatu par izmaiņām. Šobrīd šķiet, ka tiks piemēroti taisnīgāki līdzekļu sadales principi. Tas nav tieši saistīts ar algu palielināšanu,” sacīja profesors Drovetti. pievienots.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top