Latvija ieņem ļoti augstu vietu ienākumu/materiālās nevienlīdzības ziņā

Gandrīz visās ES dalībvalstīs 20% iedzīvotāju ar augstākajiem pieejamajiem ienākumiem (augstākā kvintile jeb piektā daļa) veidoja vismaz trešdaļu no kopējiem ienākumiem, un 2020. gadā Bulgārijā šis rādītājs sasniedza 46,2% augstāko līmeni. Vienīgais izņēmums bija Slovākija, kur īpatsvars bija 31,2%.

2020. gadā 20% lielāko pelnītāju Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā nopelnīja 40,0% vai vairāk no rīcībā esošajiem ienākumiem savās valstīs.

Turpretim 20% iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem (apakšējā iedaļa jeb pirmā kvintile) lielākajā daļā ES dalībvalstu veido mazāk nekā vienu desmito daļu no kopējiem ienākumiem. Izņēmumi bija Čehijā un Slovākijā (abās 10,3%), kā arī Slovēnijā (10,1%).


Ienākumu sadale Latvijā, 2020

Foto: Eurostat

Ienākumu sadalījuma apakšējās kvintiles iedzīvotāji 12 dalībvalstīs saņēma mazāk nekā 8,0% (kas ir vidējais rādītājs ES dalībvalstīs). No šīm dalībvalstīm mazāk nekā 7,0% īpatsvars reģistrēts Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Latvijā, Rumānijā un Bulgārijā (kur zemākais rādītājs bija 5,8%).

Ienākumu nevienlīdzību mēra ar tā saukto Džini koeficientu, kas parāda, cik lielā mērā ienākumu sadalījums valstī atšķiras no pilnīgi vienāda sadalījuma. Džini koeficients bija augstāks par ES vidējo rādītāju 12 dalībvalstīs, tostarp Latvijā.

Džini vērtība 100% nozīmē, ka tikai viena persona saņem visus ienākumus valstī, savukārt Džini vērtība 0% nozīmē, ka ienākumi ir vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem.

“Bulgārijā (40,0%), Lietuvā (35,1%), Latvijā (34,5%) un Rumānijā (33,8%) 2020.gadā bija visaugstākā pieejamo ienākumu nevienlīdzība ES,” norāda Eurostat.

Savukārt starp ES dalībvalstīm ienākumi vienmērīgi sadalījās Slovēnijā (23,5%) un Slovākijā (20,9%).

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top