)
Deviņām valstīm – Kanādai, Itālijai, Nīderlandei, Somijai, Vācijai, Francijai, Dānijai, Lielbritānijai un tagad Latvijai – ir divpusējie drošības līgumi ar Ukrainu.
Latvijas un Ukrainas līgums uz 10 gadiem paredz, ka Rīga Kijevai sniegs aizsardzības palīdzību 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ceturtdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis un Latvijas prezidents Edgars Rinkevičs parakstīja drošības līgumu.
Kā liecina paziņojums Ukrainas prezidenta mājaslapā, Latvija piekrita sniegt Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 112 miljonu eiro (120 miljonu ASV dolāru) apmērā. Līgums atbalstīs atmīnēšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kā arī Ukrainas atveseļošanu un rekonstrukciju.
“Latvija arī ir apņēmusies 10 gadus palīdzēt Ukrainai kiberaizsardzības, atmīnēšanas un bezpilota tehnoloģiju jomā, kā arī atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO,” teikts Zelenska paziņojumos X kanālam.
Saskaņā ar Latvijas teikto, līgums par 0,25% no IKP ziedošanu Ukrainai ilgs trīs gadus – no 2024. līdz 2026. gadam. Šī summa tiks novirzīta militārajai izglītībai un ieroču un ekipējuma iegādei lietošanai uz sauszemes, gaisa un jūras. un kiberelektromagnētiskie lauki.
Abas valstis atzīst, ka valstīm ir neatņemamas tiesības uz individuālo un kolektīvo pašaizsardzību, un uzskata, ka jebkurš mēģinājums mainīt robežas ar piespiešanas palīdzību ir nelikumīgs. Saskaņā ar līguma valodu “dalībnieki uzskata Ukrainas drošību par eiroatlantiskās un globālās drošības neatņemamu sastāvdaļu”.
Divpusējie drošības līgumi ar Ukrainu ir deviņām valstīm – Kanādai, Itālijai, Nīderlandei, Somijai, Vācijai, Francijai, Dānijai, Lielbritānijai un tagad arī Latvijai.
Pēdējais līgums paredzēja īstenot Kopīgo deklarāciju par atbalstu Ukrainai, kurai Krievija uzbruka 2022. gada februārī. Kā liecina Ukrainas prezidenta mājaslapa, tai pievienojušās 32 valstis.
