Sidneja
CNN
–
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena ir atcelts nākamnedēļ Sidnejā paredzētais kvarteta līderu no ASV, Indijas, Austrālijas un Japānas samits. Es atteicos no viņa apciemošanasAustrālijas premjerministrs Entonijs Albanese trešdien paziņoja, piebilstot, ka sarunas varētu turpināties, jo līderi apmeklēs Japānu.
Baidenam 24. maijā bija plānots tikties ar albānieti, Indijas premjerministru Narendru Modi un Japānas premjerministru Kišidu Fumio neformālā drošības dialoga sanāksmē, kas tiek plaši uzskatīta par pretrunā Ķīnas agresīvajai nostājai reģionā.
Novēlotā atcelšana, kas arī izraisīja Baidena izstāšanos no vizītes Papua-Jaungvinejā, notiek laikā, kad ASV cenšas atjaunot savas drošības attiecības Klusajā okeānā, pieaugot konkurencei ar Pekinu.
Taču Vašingtonas atšķirīgā iekšpolitika ierobežoja to, kas varētu būt nozīmīga Amerikas prezidenta vizīte Āzijā.
Baidens bija plānojis lidot uz Sidneju uz samitu kā daļu no nedēļu ilgas Āzijas tūres, kurai bija jāsākas Hirosimā, Japānā, lai rīkotu Septiņu grupas (G7) līderu samitu, un tajā būtu jāietver arī Papua-Jaungvineja. sanāksme. Ar Klusā okeāna salu vadītājiem.
Baltais nams otrdien apstiprināja, ka Baidens turpinās ceļot uz Japānu, sākot no trešdienas, taču atcēla papildu ceļojuma posmus Vašingtonā notiekošo parādu griestu sarunu dēļ.
Tā vietā kvarteta vadītāji pārrunas rīkos Japānā, kur nedēļas nogalē būs četri līderi, trešdien sacīja Albanese, piebilstot, ka laiks vēl nav apstiprināts.
“Kvartets ir svarīga struktūra, un mēs vēlamies pārliecināties, ka tas notiek vadības līmenī, un mums šī diskusija notiks nedēļas nogalē,” sacīja Austrālijas līderis.
Sanāksme būs trešā klātienes četrpusējās līderu tikšanās, kas formāli pazīstama kā Četrpusējais drošības dialogs, kas tika izveidota pirms vairāk nekā 15 gadiem, bet pēdējos gados ir kļuvusi arvien nozīmīgāka.
Paredzams, ka vadītāji apspriedīs sadarbības padziļināšanu dažādos jautājumos, sākot no kritiskām un jaunām tehnoloģijām, beidzot ar klimata pārmaiņām un jūras telpas izpratni, teikts Baltā nama pagājušajā mēnesī sniegtajā paziņojumā.
Albanese sacīja, ka pārējie kvarteta vadītāji vēl varētu apmeklēt Sidneju nākamnedēļ un ka diskusijas turpinās.
Austrālijas līderis arī deva mājienus uz Baidena neapmierinātību, ka notikumi Kapitolija kalnā viņam piespieduši roku.
Baidens un Albanese sarunājās pa telefonu agrā trešdienas sākumā, kad Baidens pauda sarūgtinājumu “par dažu Savienoto Valstu Kongresa un Senāta locekļu rīcību”, sacīja Albanese.
Acīmredzot tā ir uzvedība, kas nav Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju interesēs, bet tas ir arī tāpēc, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir izšķiroša loma kā lielākajai ekonomikai pasaulē. Tas ietekmē arī pasaules ekonomiku, sacīja Albanese, un tas aizkavē parāda griestus, ar kuriem viņi saskaras.
Baidens ir ticies ar likumdevējiem Vašingtonā, Baltajam namam cenšoties novērst valdības saistību nepildīšanu. Kongresam neizdevās panākt vienošanos par valsts parāda griestu paaugstināšanu, lai gan sarunas turpinājās.
ASV finanšu ministre Dženeta Jellena ceturtdien sacīja, ka saistību nepildīšana var izraisīt maksājumu globālā ekonomikas lejupslīde“riskējot iedragāt ASV globālo ekonomisko vadību”, un rada jautājumus par Amerikas spēju aizstāvēt savas nacionālās drošības intereses.
Novērotāji uzskatīja, ka kvarteta tikšanās Sidnejā un Baidena pirmdien plānotā apstāšanās vieta Papua-Jaungvinejas galvaspilsētā Portmorsbijā ir iespēja stiprināt ASV partnerattiecības Indo-Klusā okeāna reģionā.
Reģions ir ieguvis lielāku nozīmi Vašingtonai, jo Ķīna kļūst arvien pārliecinošāka par savām teritoriālajām pretenzijām teritoriālajās jūrās, paplašinot savas jūras spējas un militarizējot salas Dienvidķīnas jūrā.
Pastiprinājusies arī Pekina Taivānas militārā iebiedēšana, demokrātiska, pašpārvaldes sala, ko valdošā Ķīnas komunistiskā partija uzskata par savu teritoriju. Pagājušajā mēnesī Pekina sāka militārās mācības ap salu, reaģējot uz Taivānas prezidenta Tsai Ingvenas un ASV Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija vizīti Kalifornijā.
Portmorsbijā Baidenam bija paredzēts tikties ar Papua-Jaungvinejas premjerministru Džeimsu Marapu un citiem Klusā okeāna salu foruma vadītājiem reģionā.
Vizīte, ko Maribas valdība ļoti gaidīja kā potenciālu ekonomisko labvēlību, bija ASV pēdējais solis, lai atkal iesaistītos Klusā okeāna dienvidu daļā – stratēģiski svarīgajā reģionā, kuru kopš aukstā perioda beigām Vašingtona ir plaši ignorējusi. . karš.
Pēdējos gados Ķīna ir palielinājusi savu diplomātisko sasniedzamību reģionā un sasniegusi svarīgus sasniegumus ar dažām Klusā okeāna salu valdībām, tostarp pagājušajā gadā parakstījusi divpusēju drošības līgumu ar Zālamana salām.
Baidena vizīte Portmorsbijā bija pirmā amatā esošajam ASV prezidentam, un tā būtu sakritusi ar sarunām starp abām valstīm par aizsardzības sadarbības līgumu.
Dereks Grosmans, ASV domnīcas RAND Corporation vecākais aizsardzības analītiķis, sacīja, ka Kvarteta sanāksmes Sidnejā atcelšanas ietekme varētu būt “minimāla”, jo grupai jau ir “labs impulss” no iepriekšējām sanāksmēm.
Viņš sacīja, ka pirmdienas vizītes Papua-Jaungvinejā atcelšanai varētu būt tālejošas sekas ASV politikai attiecībā uz Klusā okeāna salām.
Viņš sacīja, ka ASV “ir paveikušas labu darbu, lai uzlabotu savu spēli reģionā, taču šī nokavētā vizīte (Papua-Jaungvineja) kalpos kā pierādījums pretējam – būtībā, ka Vašingtona ir neuzticams ilgtermiņa partneris”.
“Tas tieši iekļaujas Pekinas stāstā un varētu stiprināt tās pozīcijas,” viņš teica.
