Krievijas Nacionālā gvarde paziņoja, ka drošības spēki nogalinājuši smagi bruņotu uzbrucēju, kurš ielauzās mājā Maskavas forštatē un nošāva viņu.
Krievijas drošības spēki sestdien nogalināja smagi bruņotu uzbrucēju, kurš ielauzās privātmājā Maskavas pievārtē un šāva uz viņu, draudot doties gājienā uz Kremli.
Uzbrucēju pamanīja apsargi pēc tam, kad viņš ielauzās neapdzīvotā mājā, kas atrodas Istras rajona elites kotedžu ciematā, aptuveni 45 kilometrus (mazāk nekā 30 jūdzes) uz rietumiem no Maskavas. Kad mājā iekļuva divi apsargi un policists, vīrietis viņus turējis ar ieroci, taču vēlāk trim izdevies aizbēgt, vēsta Krievijas mediji.
Vairākas stundas varasiestādes veica pārrunas ar uzbrucēju, kurš bija kaujas nogurumā un nēsāja līdzi Kalašņikova automātu. Vīrietis apgalvoja, ka nācis no Ukrainas frontes līnijām un Dieva mudināts doties uz Kremli, valdības mītni Maskavā.
Krievijas Nacionālā gvarde paziņoja, ka atteicās padoties un nošāva specvienības, kad tie iebruka mājā. Tā piebilda, ka uzbrucēja rīcībā bija vairāki automātiskie ieroči un rokas granātas.
Krievijas likumdevējs Aleksandrs Hinšteins identificēja uzbrucēju kā 35 gadus veco Vjačeslavu Čerņenko, kurš dzīvo Krasnojarskā, Sibīrijā. Uzreiz nebija skaidrs, vai viņš patiešām ir karojis Ukrainā, kā viņš apgalvoja.
Istra menedžere Tatjana Vitočeva uzbrucēju raksturoja kā garīgi nestabilu.
Atsevišķi Krievijas mediji apgalvoja, ka būda, kurā viņš ielauzās, piederējusi Maskavai draudzīgās Ukrainas bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam, kurš masu protestu dēļ tika gāzts no amata un kam Krievija devusi pajumti. To pārdošanai izlicis tā pašreizējais īpašnieks, kurš avārijas brīdī atradās ārzemēs.
Sadursme piesaistīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību gandrīz mēnesi pēc tam, kad algotņu komandieris Jevgeņijs Prigožins uzsāka īslaicīgu sacelšanos, kurā Vāgnera spēki ieņēma militāro štābu dienvidu pilsētā Rostovā pie Donas un pēc tam brauca 200 kilometrus (125 jūdzes) no Maskavas, cenšoties gāzt augstāko valsts militāro vadītāju.
Prigožins piekrita izbeigt 23.-24.jūnija sacelšanos saskaņā ar vienošanos, kas piedāvāja viņam un viņa algotņiem amnestiju un ļāva viņiem pārcelties uz Baltkrieviju.
