Līdz ar demogrāfijas izmaiņām paredzamais dzīves ilgums ES kļūs tikai svarīgāks, cīnoties ar sabiedrības novecošanos.
Dzīves ilguma aprēķini ir svarīgs instruments sabiedrības labklājības izsekošanai, taču politikas veidotājiem tendences ir arī galvenās valdības politikas veidošanā.
Piemēram, Francija cīnās ar sabiedrības novecošanas izaicinājumu un no tā izrietošo spiedienu uz tās sociālā nodrošinājuma sistēmu.
Lai risinātu šo izaicinājumu, Francijas valdība nesen — ar lielu pretestību — pieņēma virkni reformu, kuru mērķis ir palielināt pensionēšanās vecumu un mudināt cilvēkus strādāt ilgāk.
Taču Francija nav viena ar savu novecojošo iedzīvotāju skaitu, un viņi nav tie, kas dzīvo visilgāk. Visā Eiropas Savienībā paredzamā dzīves ilguma rādītājs jau vairākus gadu desmitus ir virzījies uz augšupejošu trajektoriju.
Kurš dzīvo visilgāk Eiropas Savienībā?
2021.gadā paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Eiropas Savienībā bija 80,1 gads, taču pēdējie skaitļi ir salīdzinoši mazāki, salīdzinot ar 2020. un 2019.gadu, iespējams, Covid-19 pandēmijas izraisītā pēkšņa mirstības pieauguma dēļ, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati.
2019. gadā paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 81,3 gadus, bet kopš tā laika ir samazinājies līdz 80,4 2020. gadā.
Neskatoties uz nelielu neveiksmi, no kuras mēs, visticamāk, drīz atgūsimies, ilgmūžības līnijai ir tendence pieaugt, kopš Eiropas Savienība sāka reģistrēt datus 2000. gadu sākumā, un oficiālā statistika liecina, ka paredzamais dzīves ilgums ir pieaudzis vidēji par vairāk nekā diviem gadiem desmitgadē kopš 1960. gadiem.
Kopumā visā blokā sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši (82,9 gadi salīdzinājumā ar 77,2 gadiem 2021. gadā), taču dažās valstīs un pat reģionos cilvēki dzīvo ilgāk nekā citās.
Tāpat ne visās valstīs gadu gaitā ir novērots vienāds dzīves ilguma aprēķinos vai dažos īpašos gadījumos recidīvs.
Valsts ar augstāko paredzamo dzīves ilgumu dzimšanas brīdī ir Spānija ar vidējo 83,3 gadu, kam seko Zviedrija (83,1 gads), Luksemburga un Itālija (abās valstīs 82,7 gadi).
Viszemākais vecums gaidāms Bulgārijā (71,4 gadi), Rumānijā (72,8 gadi) un Latvijā (73,1 gads).
Atšķirības starp valstīm ir interesanta lieta, bet, iespējams, vēl interesantāk ir salīdzinājumi starp reģioniem valstīs, kuru rādītāji ir augstāki par vidējo ilgmūžības skalā.
Piemēram, Spānijā Andalūzijas reģionā dzimušie dzīvos aptuveni 81,7 gadus, bet Madrides metropoles teritorijā dzīvojošie dzīvos 85,4 gadus, kas ir vairāk nekā četri gadi.
Līdzīgas tendences vērojamas arī Itālijā. Sicīlijas dienvidu salā dzīvojošie itāļi var nodzīvot aptuveni 81,3 gadus, bet tiem, kas dzīvo tālāk uz ziemeļiem Trentino, netālu no Austrijas robežas, paredzamais dzīves ilgums ir 84,2 gadi ar gandrīz trīs gadu starpību.
Kurās valstīs ir uzlabojies paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī?
Visvairāk ilgmūžību pagarinājuši igauņi, kuru dzīves ilgums no 2000. līdz 2021. gadam ir palielinājies par 6,1 gadu. Viņiem seko Īrija (+5,8), Luksemburga (+4,7), Dānija (+4,6) un Slovēnija (+4,5).
Ieguvumi pirmajā pieciniekā ir vērā ņemami, it īpaši salīdzinot ar citām valstīm, kurām nav veicies tik labi ar mūža ierobežojumu pārsniegšanu, vai vienkārši salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, kurā reģistrēts pieaugums par 2,5 gadiem.
No otras puses, cilvēki Bulgārijā mirst jaunāki nekā iepriekš; 2021. gadā paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī bija par 0,2 gadiem mazāks nekā 2000. gadā. Tiek uzskatīts, ka neveiksmīgo pavērsienu izraisījuši vairāki faktori, tostarp nestabilā veselības aprūpes sistēma un lielāks nāves gadījumu skaits no insulta nekā lielākajā daļā ES valstu, teikts Eiropas Komisijas veselības ziņojumā.
Dzīves ilgums 65 gadu vecumā
Dzīves ilgums 65 gadu vecumā norāda vidējo gadu skaitu, ko cilvēks var sagaidīt nodzīvot šajā vecumā.
Tas ir interesants rādītājs, ko aplūkot, jo, piemēram, paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī 1958. gadā dzimušam cilvēkam, kuram šodien ir 65 gadi, nav ņemti vērā mūsdienu mainīgie lielumi, piemēram, uzlabots dzīvesveids, sasniegumi veselības aprūpē utt.
2021. gadā paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā bija 19,2 gadi, sievietēm – 20,9 gadi, bet vīriešiem – 17,3 gadi.
Francijā un Spānijā ir augstākais paredzamais mūža ilgums – 65 gadi 2021. gadā (21,4 gadi), bet Bulgārijā – vismazākais (13,6 gadi).
Sievietēm augstākais paredzamais mūža ilgums bija 65 gadi Spānijā (23,5 gadi) un zemākais Bulgārijā (15,5 gadi), savukārt vīriešiem tas bija augstākais Zviedrijā (19,6 gadi) un zemākais Bulgārijā (11,6 gadi).
Veselīgs dzīves ilgums: vissvarīgākais pasākums?
Veselīgs dzīves ilgums dzimšanas brīdī ir arī svarīgs mūsu iedzīvotāju veselības rādītājs. Tas norāda, iespējams, vissvarīgāko rādītāju: vai mēs dzīvojam savus pēdējos gadus ar labu veselību.
2020. gadā vidējais veselīgi nodzīvoto gadu skaits dzimšanas brīdī Eiropas Savienībā bija 64,5 gadi sievietēm un 63,5 gadi vīriešiem. Šim skaitlim bija arī uzmundrinoša attīstība; No 2011. līdz 2020. gadam tas palielinājās par 2,6 gadiem, pieaugot no 61,4 veseliem gadiem līdz 64 veseliem gadiem.
Zviedrija ir valsts ar veselīgākajiem gadiem visā Eiropas Savienībā (sievietes vidēji nodzīvo 72,7 veselus gadus, bet vīrieši 72,8 veselus gadus. Tālāk seko Itālijas zviedri un maltieši ar attiecīgi 68,7 pret 67,2 un 70,7 pret 70,2 veseliem gadiem bez invaliditātes.
Interesanti, ka Dānija, neraugoties uz augsto vietu ilgmūžības skalā, ievērojami atpaliek, runājot par veseliem gadiem, ieņemot ceturto vietu pēdējā vietā, kur sievietes nodzīvo 57,7 veselus gadus, bet vīrieši 58,1 gadus.
Latvija ir province ar vismazāko veselīgi nodzīvoto gadu skaitu gan sievietēm, gan vīriešiem, attiecīgi 54,3 un 52,6.
Kāpēc dzīves ilgums uzlabojas?
Mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk dažādu faktoru dēļ. Tomēr vissvarīgākā ir zīdaiņu mirstības samazināšanās, kas tiek definēta kā mazuļa nāve pirms viņa pirmās dzimšanas dienas, liecina Eurostat dati.
Iespējas, ka jaundzimušais izdzīvos bērnībā, visā pasaulē pieauga no 50 procentiem līdz 96 procentiem. Laikā no 2011. līdz 2021. gadam zīdaiņu mirstības līmenis Eiropas Savienībā samazinājās no 3,8 nāves gadījumiem uz 1000 dzimušajiem līdz 3,2 nāves gadījumiem uz 1000 dzimušajiem.
Paplašinot analīzi, iekļaujot pēdējos 20 gadus, zīdaiņu mirstības līmenis ir samazinājies gandrīz uz pusi (1999. gadā 6,2 nāves gadījumi uz 1000).
2021. gadā augstākie zīdaiņu mirstības rādītāji Eiropas Savienībā reģistrēti Bulgārijā (5,6 nāves gadījumi uz 1000 dzimušajiem) un Rumānijā (5,2 nāves gadījumi uz 1000 dzimušajiem), bet zemākie zīdaiņu mirstības rādītāji reģistrēti Somijā, Slovēnijā un Zviedrijā (visi 1,8 nāves gadījumi uz 1000 dzimušajiem).
