2023. gada sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins (pa kreisi) tikās ar savu Ziemeļkorejas kolēģi Kimu Čenunu
Krievija ir slēgusi ANO ekspertu grupu, kas gadiem ilgi uzrauga sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Komiteja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izmeklē ziņas, ka Krievija ir pārkāpusi noteikumus, iegādājoties Ziemeļkorejas ieročus, piemēram, ballistiskās raķetes izmantošanai Ukrainā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome kopš 2006.gada Phenjanai ir noteikusi virkni sankciju tās kodolieroču programmas dēļ.
Šie ierobežojumi paliek spēkā, taču pārkāpumu uzraudzībai izveidotā ekspertu grupa tagad tiks likvidēta.
Ceturtdien notikušajā Drošības padomes balsojumā Krievija izmantoja savu veto kā pastāvīgā dalībvalsts, lai bloķētu atjaunošanu, bet 13 no pārējām 14 klātesošajām dalībvalstīm balsoja par. Ķīna, Phenjanas tuvākā sabiedrotā, balsojumā atturējās.
Krievijas aizliegums izraisīja nosodījuma vilni no ASV, Apvienotās Karalistes, Dienvidkorejas un citu Rietumu sabiedroto puses, un tas pieņemts pēc gadu ilgām augsta līmeņa publiskām sanāksmēm starp Maskavas un Phenjanas līderiem.
Šī ir pirmā reize, kad Krievija ir neļāvusi izveidot komiteju, kuru ANO Drošības padome katru gadu atjauno uz 14 gadiem.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sociālajos tīklos paziņoja, ka Krievijas veto izmantošana ir “vainas atzīšana”, ka tā karā izmantojusi Ziemeļkorejas ieročus.
ASV, Apvienotā Karaliste un Francija padomei paziņoja, ka Krievija strādā, lai apklusinātu sargsuni, jo tā ir sākusi ziņot par Maskavas noteikumu pārkāpumiem, konkrēti, iegādājoties ieročus no Ziemeļkorejas izmantošanai kaujas laukos Ukrainā.
Tikmēr Dienvidkorejas pārstāvis ANO kritizēja Krievijas “aklo egocentrismu” un sacīja, ka tai nav attaisnojuma sankciju režīma “apsardzes izformēšanai”.
“Tas ir gandrīz kā novērošanas kameras iznīcināšana, lai netiktu pieķerta nedarbā,” sacīja vēstnieks Hvans Džons.
Krievija ir konsekventi noliegusi Ziemeļkorejas ieroču izmantošanu, un tās pārstāvis ANO ceturtdien atkal noliedza šīs apsūdzības.
Vasilijs Nebenzia arī sacīja, ka ekspertu komitejai nav pievienotās vērtības.
“Komiteja turpināja koncentrēties uz triviāliem jautājumiem, kas nav samērīgi ar pussalas problēmām,” sacīja Nebencija, piebilstot, ka sankcijas uzliek “smagu nastu” Ziemeļkorejas iedzīvotājiem.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pagājušā gada vizītes laikā Krievijas aizsardzības ministram demonstrēja savas valsts raķetes.
Kopš 2019. gada Krievija un Ķīna ir mēģinājušas pārliecināt Drošības padomi mīkstināt sankcijas.
Drošības padome pirmo reizi noteica sankcijas 2006. gadā, reaģējot uz Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu, un kopš tā laika ir izdevusi 10 citas rezolūcijas, lai pastiprinātu sankcijas, turpinoties Phenjanas kodolaktivitātei.
Taču Kima Čenuna režīms sankcijas lielākoties ir ignorējis, neskatoties uz to ietekmi uz ekonomiku. Ziemeļkorejas līderis turpinājis strauji attīstīt kodolieročus un pēdējos gados īstenojis agresīvāku un bīstamāku militāro stratēģiju.
ANO eksperti norāda, ka Ziemeļkoreja turpina pārkāpt sankcijas, palielinot raķešu izmēģinājumus un izstrādājot kodolieročus. Režīms šogad palaida spiegu satelītu ar tehnoloģiju, kuru, domājams, nodrošināja Krievija.
Pārkāpjot sankcijas, tā arī turpina importēt rafinētus naftas produktus un sūtīt strādniekus uz ārzemēm, un jaunākajā ANO komisijas ziņojumā ir sīki aprakstīta kiberuzbrukumu kampaņa.
