Bijušais valsts premjerministrs ārlietu ministrs Krišjānnis Kariņš 28.martā negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar izmeklēšanu par viņa līgumreisu izmantošanu komandējumiem premjerministra amata laikā.
Kā ziņots Bens IntelliNewsKārensa baudīja greznu dzīvesveidu, atrodoties premjerministra birojā, izmantojot privātās lidmašīnas 32 ārzemju braucienos.Lielākā daļa no tiem bija ceļojumi turp un atpakaļ trīs gadu laikā. Kopējās braucienu izmaksas sastādīja 613 830 eiro no valsts budžeta līdzekļiem.
Kamēr opozīcija apšaubīja Karensa privāto lidmašīnu izmantošanas pamatotību un iemeslus ārvalstu vizītēs, ASV dzimušais politiķis neatlaidīgi atbildēja, ka Latvijas valdībai būtu jāapsver iespēja iegādāties lidmašīnu savām vajadzībām.
Kārenss paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tikšanās ar Latvijas premjerministru Ivicu Selīnu, kurš arī ir no partijas Jaunā Vienotība.
Selīna savulaik bija Kārensa parlamentārā sekretāre. Viņa nebija īpaši kritiska pret sava priekšgājēja lēmumiem.
“Iespējams, ir grūti saprast, kāpēc valdības vadītājs izvēlējās to vai to, bet paskaidrojums palīdz. Pastāstiet, kādi lēmumi tika pieņemti, iespējams, Latvijai svarīgi, un rezultātā izmaksas Latvijai ir pietiekamas.”
“Esmu arī lūdzis pašam Kārensa kungam vēlreiz mēģināt paskaidrot, kāpēc viņš izvēlējās šādu pieeju. Bet par pārkāpumiem… Es šobrīd neredzu neko tādu, kas būtu pretrunā ar likumu. Es uzskatu, ka pagaidām nekas neliecina, ka likums būtu pārkāpts, un man ir jāaicina kungam “Kārena nenes nekādu atbildību. Taču skaidrības nepieciešamība ir skaidra.”
Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Kārens atsevišķos gadījumos varētu būt veicis arī komerclidojumus, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā.
Vairākus mēnešus skandāls par privātajiem lidojumiem, ko izmanto Kārensa vadītās leiboristu delegācijas, ir izpelnījies sabiedrības kritiku.
Prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu un nodevusi lietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tālākai izmeklēšanai.
Plānots, ka Kārensa oficiāli atkāpsies no amata 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izvēlēts, lai Saeima nākamajā dienā, 11.aprīlī, parlamenta sesijā varētu apstiprināt jaunu ārlietu ministru.
Ar atkāpšanos no amata tiek pārtraukta arī viņa kandidatūra kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāru. Kārenss vairākas reizes teica, ka viņu “ieinteresē” šis darbs.
Bijušais partijas biroja darbinieks Normonds Orleāns medijiem stāstījis, ka viņš, tāpat kā daži citi, dabūjis algas no grāmatām un algas saņēmis aploksnēs. Kā ziņots, KNAB šīs pārmetumus izvērtēja.
