Kijeva, Ukraina (AP) – Krievijas raķetes trāpīja Ukrainas ostai Odesai pie Melnās jūras tikai dažas stundas pēc tam, kad Maskava un Kijeva parakstīja vienošanos. ļaut no turienes atsākt graudu eksportu. Ukrainas Ārlietu ministrija nosodīja sestdienas gaisa triecienus kā “spļaušanu sejā” Turcijai un ANO, kas bija starpnieks darījumos.
Ukrainas armijas Dienvidu pavēlniecība paziņoja, ka divas Krievijas raķetes Kalibr trāpīja ostas infrastruktūrai, bet Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca vēl divas. Odesas apgabala gubernators Maksims Marčenko sacīja, ka uzbrukumā ievainots nenoteikts skaits cilvēku.
Komandas pārstāve Natālija Homeņuka sacīja, ka graudu noliktavas Odesā nav uzbrukušas. Tomēr Turcijas aizsardzības ministrs sacīja, ka ir runājis ar Ukrainas varasiestādēm, ka raķete trāpīja graudu tvertnē un cita nolaidās netālu, taču neviena no tām nav ietekmējusi iekraušanu Odesas dokos.
“Pagāja mazāk nekā 24 stundas, līdz Krievija sāka raķešu uzbrukumu Odesas ostai, laužot savus solījumus un graujot tās saistības pret ANO un Turciju saskaņā ar Stambulas vienošanos,” sacīja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Ņikoļenko. “Neizpildes gadījumā Krievija uzņemsies pilnu atbildību par globālo pārtikas krīzi.”
“Iebrucēji vairs nevar nevienu maldināt,” savā ikvakara video uzrunā sacīja prezidents Volodimirs Zeļenskis.
Ņikoļenko raķešu triecienu Krievijas kara 150. dienā Ukrainā raksturoja kā “Krievijas prezidenta Vladimira Putina spļaušanu sejā ANO ģenerālsekretāram Antonio Gutērrešam un Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam, kuri pielika lielas pūles, lai panāktu vienošanos. “
Gutērresa birojs paziņoja, ka ANO vadītājs “viennozīmīgi nosoda” triecienus.
“Vakar visas puses pasaules arēnā skaidri apņēmās nodrošināt Ukrainas graudu un saistīto produktu drošu transportēšanu uz pasaules tirgiem,” teikts Gutērresa paziņojumā. “Šie produkti ir steidzami nepieciešami, lai risinātu globālo pārtikas krīzi un atvieglotu miljoniem cilvēku ciešanas.”
Nebija skaidrs, kā sestdien notikušie Krievijas gaisa triecieni ietekmēs plānu atsākt Ukrainas graudu sūtījumus pa jūru drošās joslās no trim Ukrainas ostām Melnajā jūrā: Odesas, Černomorskas un Južnijas. Ukraina un Krievija piektdien Stambulā parakstīja identiskus līgumus ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Turciju, lai atbalstītu plānu, ko Gutērress nodēvēja par “cerības bāku” pasaulei, kurā pārtikas cenas strauji pieaug.
Vienošanās bija paredzēta, lai atbrīvotu ceļu miljoniem tonnu Ukrainas graudu sūtījumiem un daļai Krievijas graudu un mēslojuma eksporta, ko bija kavējis karš. Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļas eksportētājām, taču Krievijas iebrukums un jūras spēku blokāde tās ostās ir apturējusi sūtījumus.
Aģentūras Associated Press rīcībā esošie dokumenti liecināja par darījumiem, kas paredzēja Stambulā izveidot kopīgu ANO vadītu koordinācijas centru, kurā Ukrainas, Krievijas un Turcijas amatpersonas uzraudzītu kravas kuģu grafiku un pārbaudes.
Zelenskis iepriekš aprakstīja vienošanos kā “iespēju novērst globālu katastrofu – badu, kas var novest pie politiskā haosa daudzās pasaules valstīs, īpaši valstīs, kas mums palīdz”.
Zelenska biroja vadītājs Andrejs Jermaks tviterī paziņoja, ka Odesas streiks, kas notika neilgi pēc Melnās jūras līguma apstiprināšanas, ilustrē “Krievijas diplomātisko šķelšanos”.
ASV vēstniece Ukrainā Bridžita Brinka uzbrukumu Odesas ostai nosodīja kā “nežēlīgu”.
“Kremlis turpina apbruņot pārtiku,” viņa rakstīja tviterī. Krievija ir jāsauc pie atbildības.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka uzbrukums rada šaubas par Krievijas apņemšanās uzticamību šim darījumam un iedragā ANO, Turcijas un Ukrainas darbu.
“Krievija ir atbildīga par globālās pārtikas krīzes padziļināšanu, un tai ir jāpārtrauc sava agresija un pilnībā jāīsteno vienošanās, kurai tā piekrita,” viņš sacīja.
Krievija sestdien arī raidīja raķešu uzplūdu uz lidostu un dzelzceļa objektu Ukrainas vidienē, nogalinot vismaz trīs cilvēkus, savukārt Ukrainas spēki veica raķešu triecienus upju krustojumos Krievijas okupētajā reģionā.
Uzbrukumi galvenajai infrastruktūrai veidoja jaunus karojošo pušu mēģinājumus pagriezt nopietnā konflikta mērogus. viņu labā.
Ukrainas centrālajā daļā Kirovohradskas apgabalā 13 Krievijas raķetes trāpīja aviobāzei un dzelzceļa objektam. Gubernators Andrejs Rajkovičs sacīja, ka triecienos netālu no Kirovohradas pilsētas gājis bojā vismaz viens karavīrs un divi sargi, bet 16 ievainoti.
Dienvidu Hersonas apgabalā, ko Krievijas spēki sagrāba iebrukuma sākumā, Ukrainas spēki, kas gatavojās iespējamam pretuzbrukumam, raidīja raķetes uz Dņepras upes krustojumu, mēģinot izjaukt Krievijas apgādes līnijas. Taču Krievijas spēki lielākoties ir saglabājuši savu teritoriju Hersonas apgabalā uz ziemeļiem no Krimas, ko Krievija anektēja 2014.gadā.
Tagad Krievijas pakļautībā esošās Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs sacīja, ka Zaporožjes reģionā Krievijas spēki bloķē 1200 transportlīdzekļus, kas pārvadā cilvēkus, kas bēg no apgabala, un četri cilvēki gāja bojā pēc tam, kad tur vairākas dienas bija iestrēguši augstā temperatūrā. kontrole.
Galvenajā ostas pilsētā Mikolaivā mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka divi cilvēki tika ievainoti, kad Krievijas raķetes trāpīja daudzdzīvokļu mājai.
Cīņas nerimstoši plosījās arī Donbasa reģionā, Ukrainas industriālajā centrā, kad Krievijas spēki mēģināja gūt jaunus panākumus, saskaroties ar stingro Ukrainas pretestību..
Šīs nedēļas sākumā Ukraina bombardēja Antonevska tiltu pāri Dņepru, izmantojot ASV piegādāto augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu.sacīja Krievijas ieceltās Hersonas reģionālās administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Strimosovs.
Strimosovs Krievijas valsts ziņu aģentūrai TASS pastāstīja, ka arī vienīgajam citam Dņepras šķērsojumam, Kahovkas hidroelektrostacijas dambim, uzbruka raķetes, kas izšautas ar Vašingtonas piegādātajiem ieročiem, taču tā netika bojāta.
HIMARS, kas var izšaut ar GPS vadāmām raķetēm 80 kilometrus (50 jūdzes) esošos mērķus, kas nav sasniedzami lielākajai daļai Krievijas artilērijas sistēmu, ir ievērojami uzlabojuši Ukrainas trieciena spējas.
Turklāt Ukrainas spēki bombardēja motortiltu pāri Inhuletsas upei Darivkas ciemā, Strimosovs pastāstīja Tass. Viņš sacīja, ka tilts, kas atrodas uz austrumiem no reģiona galvaspilsētas Hersonas, guvis septiņus ievainojumus, taču tas palika atvērts. Strimosovs sacīja, ka atšķirībā no Antonevska tilta Mazajam tiltam pie Darivkas nav stratēģiskas vērtības.
Kopš aprīļa Kremlis ir koncentrējies uz Donbasa sagrābšanu, pārsvarā krievvalodīgo reģionu, kurā promaskaviskie separātisti ir pasludinājuši neatkarību.
Taču Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ apstiprināja, ka Maskava plāno saglabāt kontroli pār citiem Ukrainas apgabaliem, kurus tās spēki ieņēma kara laikā.
___
Sekojiet Associated Press ziņojumiem par Krievijas un Ukrainas karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine
