Maskava pirmdien saskārās ar globālu riebumu un apsūdzībām kara noziegumos pēc tam, kad Krievijai atkāpjoties no Kijevas priekšpilsētām atklājās līķiem nokaisītas ielas, ēkas un laukumi. Šķietami civiliedzīvotāji daudzi no viņiem tika nogalināti no tuva attāluma.
Šausminošie attēli ar pārogļotu vai pārogļotu ķermeņiem, kas atstāti atklātā laukā vai steigā aprakti, ir izraisījuši aicinājumus noteikt stingrākas sankcijas pret Kremli, īpaši samazinot degvielas importu no Krievijas. Vācija un Francija atbildēja, izraidot desmitiem Krievijas diplomātu, atsaucoties uz viņus kā spiegus, un ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jātiesā par kara noziegumiem.
“Šis puisis ir brutāls, un tas, kas notiek Bučā, ir nežēlīgs,” sacīja Baidens, atsaucoties uz pilsētu uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas, kurā notika dažas zvērības.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pametis Kijevu savā pirmajā ziņotajā ceļojumā kopš kara sākuma gandrīz pirms sešām nedēļām, lai pārliecinātos par to, ko viņš sauca par “genocīdu” un “kara noziegumiem” Bučā.
Savā ikvakara video uzrunā Zelenskis solīja, ka Ukraina sadarbosies ar Eiropas Savienību un Starptautisko Krimināltiesu, lai identificētu Krievijas kaujiniekus, kas ir iesaistīti jebkādās zvērībās.
“Pienāks laiks, kad katrs krievs uzzinās visu patiesību par to, kurš nogalināja savus tautiešus un kurš deva pavēles un pievēra acis uz slepkavībām,” viņš sacīja.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noliedza ainas ārpus Kijevas, raksturojot tās kā “provokāciju, kas vērsta pret Krieviju”. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka fotogrāfijās ir “videokrāpšanas un dažādu viltojumu pazīmes”.
Tāpat Krievija noraidīja iepriekšējās apsūdzības par zvērībām kā Ukrainas izdomājumus.
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka Kijevas pilsētās ir atrasti vismaz 410 civiliedzīvotāju līķi, kas pēdējo dienu laikā tika atsavināti Krievijas spēkiem.
Ukrainas prokuratūra vienu no Bučā atrastajām istabām raksturoja kā “spīdzināšanas istabu”. Paziņojumā tā piebilst, ka tā atrada piecu vīriešu līķus, saslēgtus rokudzelžos bērnu klīnikas pagrabā, kur tika spīdzināti un nogalināti civiliedzīvotāji.
Aģentūras Associated Press žurnālisti Bučā ieraudzīja desmitiem līķu, tostarp vismaz 13 ēkā un tās apkārtnē, kuru, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, Krievijas spēki izmantoja kā bāzi. Vēl trīs līķi tika atrasti kāpņu telpā, un sešu cilvēku grupa tika kremēta kopā.
Šķiet, ka daudzi no AP redzētajiem upuriem tika nošauti no tuva attāluma. Dažiem trāpīja pa galvu. Vismaz diviem bija sasietas rokas. Pie viena no upuriem atrodas maiss ar izbirušām pārtikas precēm.
Starp bojāgājušajiem, kam liecinieki bija ziņu aģentūras reportieri, bija melnā plastmasā ietīti ķermeņi, kas sakrauti masu kapa vienā galā Bučas baznīcas pagalmā. Daudzi no šiem upuriem gāja bojā automašīnās vai gāja bojā sprādzienos, mēģinot aizbēgt no pilsētas. Tēvs Andrejs Galvins sacīja, ka, tā kā morgs ir pilns un kapsēta nebija pieejama, baznīcas pagalms bija vienīgā vieta, kur glabāt mirušos.
Taņa Nidaškevska sacīja, ka apraka savu vīru dārzā pie viņu daudzdzīvokļu mājas pēc tam, kad viņu aizturēja Krievijas spēki. Viņa ķermenis bija viens no kāpņu telpā sasitušajiem.
“Lūdzu, lūdzu, dariet kaut ko!” Viņa teica. “Es runāju, ukrainiete, ukrainiete, divu bērnu un viena mazdēla māte. Visām sievām un mātēm, noslēdziet mieru virs zemes, lai neviens vairs neskumstu.”
Bučas iedzīvotājs Volodimirs Belhutskis sacīja, ka viņa kaimiņu Pavlo Vlasenko aizveduši Krievijas karavīri, jo viņa ģērbtās militārā stila bikses un uniforma, kas, pēc Vlasenko teiktā, piederējusi viņa dēlam, izskatījās aizdomīgi. Viņa kaimiņš stāstīja, ka, kad vēlāk tika atrasts Vlasenko līķis, tam bija liesmas metēja apdegumu pēdas.
“Es piegāju tuvu un redzēju, ka viņa ķermenis deg,” sacīja Belhotskis. “Viņi ne tikai viņu nošāva.”
Krievijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Vasilijs Nebencija pirmdien preses konferencē uzstāja, ka laikā, kad Buča atradās Krievijas kontrolē, “neviena vietēja persona nav cietusi no vardarbības”.
Tomēr komerciālā pakalpojumu sniedzēja Maxar Technologies augstas izšķirtspējas satelītattēli liecināja, ka laikā, kad Krievijas spēki atradās Bučā, daudzi ķermeņi nedēļām ilgi gulējuši atklātā laukā. Laikraksts New York Times pirmo reizi ziņoja par satelīta attēliem, kuros redzami mirušie.
Citos notikumos vairāk nekā 1500 civiliedzīvotāju pirmdien tika evakuēti no aplenktās un izpostītās ostas pilsētas Mariupoles dienvidos, izmantojot arvien mazāku izceļošanai pieejamo speciālo transportlīdzekļu skaitu, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Verešuka.
Taču kauju laikā Sarkanā Krusta konvojs autobusu pavadībā, kas vairākas dienas pēc kārtas tika kavēts, mēģinot piegādāt krājumus un evakuēt iedzīvotājus, atkal nevarēja iekļūt pilsētā, sacīja Verešoks.
Eiropas līderi un Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību komisārs pievienojās ukraiņiem, nosodot asinsizliešanu, kas tika atklāta pēc Krievijas spēku izvešanas no Kijevas apkārtnes.
Tajā pašā laikā daudzi brīdināja, ka viss zvērīgo noziegumu apjoms vēl nav atklāts.
“Nepārspīlējot, bet ar lielām skumjām varu teikt, ka situācija Mariupolē ir daudz sliktāka, salīdzinot ar to, ko mēs redzējām Bučā un citās pilsētās, mazpilsētās un ciemos netālu no Kijevas,” sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Zelenskim otrdien bija paredzēts uzstāties iepriekš plānotajā ANO Drošības padomes sanāksmē. Lielbritānijas vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Barbara Vudvarda sacīja, ka sesijā noteikti tiks pievērsta uzmanība liela skaita civiliedzīvotāju nogalināšanai Ukrainā.
Rietumu un Ukrainas līderi jau iepriekš ir apsūdzējuši Krieviju kara noziegumos, un Starptautiskās Krimināltiesas virsprokurors jau ir uzsācis izmeklēšanu. Taču jaunākie ziņojumi ir pastiprinājuši nosodījumu.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Barboka sacīja, ka fotogrāfijas no Bošas atklāj “Krievijas vadības un tās propagandas sekotāju neticamo brutalitāti”. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Bušā ir “skaidri pierādījumi par kara noziegumiem”, kas aicina ieviest jaunus soda pasākumus.
Es atbalstu jaunu sankciju kārtu, jo īpaši attiecībā uz oglēm un benzīnu. Viņš teica radio France Inter.
Lai arī Eiropas sabiedrotie bija vienoti dusmās, šķita, ka tie dalās jautājumā par to, kā reaģēt. Un, lai gan Polija mudināja Eiropu ātri atteikties no Krievijas enerģētikas, Vācija paziņoja, ka apņemsies pakāpeniski pārtraukt ogļu un naftas importu nākamo dažu mēnešu laikā.
Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie ir mēģinājuši sodīt Krieviju par iebrukumu ar vērienīgām sankcijām, taču baidās no turpmākiem postījumiem pasaules ekonomikai, kas joprojām atgūstas no pandēmijas. Eiropa ir īpaši grūtā situācijā, jo 40% gāzes un 25% naftas tā iegūst no Krievijas.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis Putina Krieviju raksturoja kā “totalitāru fašistu valsti” un aicināja veikt stingrus pasākumus, kas “galu galā salauztu Putina kara mašīnu”. “Vai jūs vedat sarunas ar Hitleru, Staļinu un Polu Potu?” Moraveki jautāja Makronam.
Krievija pēdējo dienu laikā izveda daudzus savus spēkus no metropoles zonas pēc tam, kad bija izjaukusi mēģinājumu ātri sagrābt Kijevu.
Tā vietā tā nosūtīja karaspēku un algotņus uz valsts austrumiem, cenšoties ieņemt Donbasu, galvenokārt krievvalodīgo industriālo reģionu, kurā ietilpst arī Mariupole, kur piedzīvoja dažas no sīvākajām kaujām un smagākajām ciešanām kara laikā.
Apmēram divas trešdaļas Krievijas spēku ap Kijevu ir pametuši un atrodas Baltkrievijā vai ir ceļā uz turieni, un, iespējams, saņems vairāk piegādes un papildspēku, sacīja augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu izlūkošanas novērtējumu.
Amatpersona sacīja, ka Krievijas spēki, šķiet, maina artilērijas un karaspēka pozīcijas, mēģinot ieņemt Izjumas pilsētu, kas atrodas pie galvenā ceļa uz Donbasu.
Reģiona gubernators Vitālijs Kims video ziņojumā sociālajos tīklos sacīja, ka pirmdien Krievijas uzlidojumā Mikolajavas dienvidu pilsētā gāja bojā 11 cilvēki. Kims sacīja, ka deviņi no upuriem gāja bojā sabiedriskā transporta stacijā pilsētas centrā.
Zelenskis aicināja iegūt vairāk ieroču, Krievijai gatavojoties sākt jaunu ofensīvu.
“Ja mums patiešām būtu bijis tas, kas mums vajadzīgs – visas šīs lidmašīnas, tanki, artilērija, pretraķešu ieroči, kuģi -, mēs būtu varējuši izglābt tūkstošiem cilvēku,” viņš teica.
___
Qena ziņoja no Mutizinas, Ukrainas. Juras Karamano Ļvovā, Ukrainā, un Lolita piedalījās Vašingtonas un Associated Press žurnālistu lomās visā pasaulē.
___
Sekojiet AP ziņojumiem par karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine
