Krievija liek NATO atkāpties no Austrumeiropas un palikt ārpus Ukrainas

Krievija piektdien paziņoja, ka vēlas juridiski saistošu garantiju, ka NATO atteiksies no jebkādām militārām aktivitātēm Austrumeiropā un Ukrainā, kā daļu no pārliecinošā drošības garantiju saraksta, par ko tā vēlas vienoties ar Rietumiem.

Maskava pirmo reizi detalizēti izvirzīja prasības, lai mazinātu spriedzi Eiropā un mazinātu krīzi Ukrainā, kuru Rietumvalstis apsūdzēja Krievijai gatavošanās iespējamam iebrukumam pēc spēku pastiprināšanas pie robežas. Krievija noliedza, ka plāno iebrukumu.

Prasībās ir ietverti elementi – piemēram, Krievijas efektīvais veto Ukrainas turpmākajai dalībai NATO –, ko Rietumi jau ir izslēguši.

Citi varētu atsaukties uz amerikāņu kodolieroču izvešanu no Eiropas un NATO daudznacionālo bataljonu izvešanu no Polijas un no Baltijas valstīm Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kas savulaik atradās Padomju Savienībā.

Vašingtonā augsta līmeņa administrācijas amatpersona sacīja, ka ASV ir gatavas apspriest šos priekšlikumus, taču piebilda: “Tomēr šajos dokumentos ir dažas lietas, par kurām krievi zina, ka tās ir nepieņemamas.”

Amatpersona sacīja, ka Vašingtona kaut kad nākamnedēļ atbildēs ar konkrētākiem priekšlikumiem par jebkuru sarunu formātu.

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki sacīja, ka Vašingtona runās ar saviem sabiedrotajiem. “Mēs nepiekāpsimies Eiropas drošības pamatā esošajiem pamatprincipiem, tostarp visu valstu tiesībām pašām noteikt savu nākotni un ārpolitiku bez ārējas iejaukšanās,” viņa sacīja.

NATO diplomāti aģentūrai Reuters norādīja, ka Krievija nevar uzlikt veto alianses paplašināšanai un NATO ir tiesības lemt par savu militāro pozīciju.

“Krievija nav NATO dalībvalsts un nepieņem lēmumus jautājumos, kas saistīti ar NATO,” sacīja Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lukass Jasina.

Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Kijevai ir “ekskluzīvas suverēnas tiesības” īstenot savu ārpolitiku un tikai tā un NATO var noteikt savas attiecības, tostarp jautājumā par Ukrainas dalību.

Maskava mudinājusi atsākt miera procesu Ukrainas austrumos, kur septiņus gadus ilgajā konfliktā starp Ukrainas valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem gājuši bojā aptuveni 15 000 cilvēku.

“smēķēšana”

Daži Rietumu politikas analītiķi ir izteikušies, ka Krievija apzināti izvirza nereālas prasības, kuras, kā tā zināja, netiks izpildītas, lai nodrošinātu diplomātisku uzmanību, vienlaikus saglabājot militāru spiedienu uz Ukrainu.

“Šajā fotoattēlā ir kaut kas ļoti nepareizi, šķiet, ka (lineārā) puse ir dūmu aizsegs,” Twitter ierakstīja Virdžīnijā bāzētās pētniecības organizācijas CNA Krievijas speciālists Maikls Kaufmans.

Sems Grīns, Londonas Karaļa koledžas Krievijas politikas profesors, sacīja, ka prezidents Vladimirs Putins “novelk līniju ap postpadomju telpu un atzīmē “novērst”.

“Tas nav paredzēts kā līgums: tā ir deklarācija,” viņš teica. “Taču tas nebūt nenozīmē, ka šī ir kara ievads. Tas ir attaisnojums Maskavas motivējošās pozīcijas saglabāšanai, lai Vašingtona un citi nebūtu līdzsvarā.”

Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš iepazīstināja ar Maskavas prasībām, sacīja, ka Krievijai un Rietumiem attiecību atjaunošanā jāsāk no tīras papīra lapas.

“Līnija, ko ASV un NATO ir ieņēmušas pēdējos gados, lai agresīvi eskalētu drošības situāciju, ir pilnīgi nepieņemama un ārkārtīgi bīstama,” viņš sacīja žurnālistiem.

Krievija vairs nav gatava samierināties ar pašreizējo situāciju, sacīja Rjabkovs, mudinot Vašingtonu nākt klajā ar ātru konstruktīvu atbildi.

Viņš sacīja, ka Krievija ir gatava sākt sarunas jau sestdien, un, iespējams, tā ir Ženēva, bet vēlāk Krievijas ziņu aģentūra TASS citēja viņa teikto, ka Maskava ir ļoti vīlusies par signāliem, kas nāk no Vašingtonas un NATO.

ēkas konstrukcija

Maskava šonedēļ nodeva savus priekšlikumus ASV, pieaugot spriedzei saistībā ar Krievijas spēku palielināšanos Ukrainas tuvumā.

Tā norāda, ka reaģē uz to, ko tā uzskata par draudiem savai drošībai, ko rada Ukrainas arvien ciešākās saites ar NATO un tās centieni kļūt par alianses dalībvalsti, lai gan nav tiešu izredžu, ka Kijevai tiks ļauts pievienoties.

Krievijas priekšlikumi bija ietverti divos dokumentos – līguma projektā ar NATO valstīm un līguma projektā ar ASV, ko publicēja Valsts departaments.

Pirmais, cita starpā, prasītu Krievijai un NATO neizvietot papildu spēkus un ieročus ārpus valstīm, kurās tās atradās 1997.gada maijā – pirms kāda no bijušajām Austrumeiropas komunistiskajām valstīm pievienojās NATO un kurā tās dominēja gadu desmitiem. Maskava. Tas nozīmē, ka NATO atteiksies no jebkādām militārām aktivitātēm Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāzā un Centrālāzijā.

Līgums ar ASV neļautu Maskavai un Vašingtonai izvietot kodolieročus ārpus savām nacionālajām teritorijām. Tas nozīmē izbeigt tā sauktās NATO kodolieroču koplietošanas vienošanās, kurās Eiropas NATO dalībvalstis nodrošina lidmašīnas, kas spēj piegādāt ASV kodolieročus.

Papildu ziņojumi Endrjū Osborns, Vladimirs Soldatkins un Maksims Rodionovs Maskavā, Robins Emots Briselē, Džoanna Plosinska Varšavā, Natālija Zenets Kijevā, Stīvs Holands Vašingtonā un Trevors Honeyctt uz Air Force One. Kerija

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.