Krievija ir oficiāli izstājusies no galvenā pēc aukstā kara noslēgtā Eiropas Bruņoto spēku līguma

Krievija otrdien oficiāli izstājās no ievērojamā drošības līguma, kas noteica ierobežojumus galvenajām konvencionālo bruņoto spēku kategorijām, un vainoja ASV pēc aukstā kara drošības graušanas ar NATO militāro paplašināšanos.

1990. gada līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas tika parakstīts gadu pēc Berlīnes mūra krišanas, noteica pārbaudāmus ierobežojumus konvencionālā militārā aprīkojuma kategorijām, ko NATO un toreizējais Varšavas pakts varēja izvietot.

Līgums bija paredzēts, lai neļautu nevienai aukstā kara pusei savākt spēkus, lai sāktu strauju uzbrukumu pret otru Eiropā, taču tas nebija populārs Maskavā, jo vājināja Padomju Savienības pārākumu konvencionālo ieroču jomā.

Krievija savu dalību līgumā apturēja 2007. gadā un savu aktīvo dalību pārtrauca 2015. gadā. Vairāk nekā gadu pēc visaptverošā iebrukuma Ukrainā prezidents Vladimirs Putins maijā parakstīja dekrētu par līguma denonsēšanu.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija oficiāli izstājās no līguma pusnaktī un ka līgums tagad ir “vēsture”.

“Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā tika noslēgts aukstā kara beigās, kad šķita iespējama jaunas globālās un Eiropas drošības struktūras veidošana, kas balstīta uz sadarbību, un tika veikti attiecīgi mēģinājumi,” norādīja ministrijā.

Krievija sacīja, ka ASV centieni paplašināt NATO ir noveduši pie tā, ka NATO valstis “atklāti apiet” grupējuma ierobežojumus, ko uzliek līgums, piebilstot, ka Somijas uzņemšana NATO un Zviedrijas lūgums nozīmē, ka līgums ir miris.

“Pat formāla konvencionālo spēku līguma saglabāšana Eiropā ir kļuvusi nepieņemama no Krievijas fundamentālo drošības interešu viedokļa,” norādīja ministrija, norādot, ka ASV un to sabiedrotie nav ratificējuši atjaunināto 1999.gada līgumu par konvencionālajiem spēkiem Eiropā. .

Karš Ukrainā izraisīja smagāko krīzi Maskavas attiecībās ar Rietumiem kopš aukstā kara dziļumiem. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nedēļas nogalē paziņoja, ka attiecības ar ASV ir zem nulles.

Pēc tam, kad Krievija šogad paziņoja par nodomu izstāties no līguma, NATO nosodīja lēmumu, sakot, ka tas grauj eiroatlantisko drošību.

Viņš piebilda: “Krievija daudzus gadus nav izpildījusi savas saistības saistībā ar konvencionālo spēku līgumu Eiropā.” NATO paziņoja jūnijā. “Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un Baltkrievijas līdzdalība ir pretrunā ar konvencionālo bruņoto spēku Eiropā līguma mērķiem.”

ASV un to sabiedrotie 1999.gada Līguma par konvencionālajiem spēkiem Eiropā ratifikāciju bija saistījuši ar Krievijas saistību izpildi attiecībā uz Gruziju un Moldovu. Krievija teica, ka šī saite ir nepareiza.

2011. gadā, reaģējot uz Krievijas “apturēšanu”, ko Vašingtona uzskatīja par nelikumīgu saskaņā ar līgumu, ASV un NATO pārtrauca to īstenot attiecībā uz Krieviju saskaņā ar līgumu. Ārlietu ministrija.

Valsts departaments sacīja: “Līguma īstenošanas apturēšana no Krievijas puses kopš 2007. gada ir nopietni iedragājusi Līguma pārbaudāmību, samazinājusi caurskatāmību un iedragājusi sadarbības pieeju drošībai, kas ir bijis galvenais NATO, Krievijas un Eiropas drošības attiecību elements. vairāk nekā divas desmitgades.” Ministrija paziņoja, ka 2020.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.