1. Kas notiek ar Ukrainas centieniem pievienoties NATO?
Ukraina pirmo reizi pieteicās 2008. gadā pirms Bukarestes samita, kur NATO paziņoja, ka tā un Gruzija varētu pievienoties, bet nenoteica datumu. Pagājušā gada septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis oficiāli lūdza NATO izpildīt savu solījumu. Dažas NATO dalībvalstis, tostarp Polija un Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, ir spiedušas sabiedrotos virzīt lūgumu. Šķiet, ka Francija ir nākusi klajā ar ideju vismaz sniegt Ukrainai ceļvedi, iezīmējot posmus un progresu, taču Vācija ir piesardzīgāka par šī jautājuma apspriešanu. Viena liela problēma: ja Ukraina būtu dalībvalsts, NATO līguma 5. pants varētu iesaistīt sabiedrotos notiekošajā karā, jo tajā teikts, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij “tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām”. Papildus dalības piešķiršanai tuvākajā laikā dažas NATO vēlas sniegt drošības garantijas — ilgtermiņa finansiāla un militāra atbalsta veidā —, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzību un novērstu Krievijas atkārtotu uzbrukumu, tiklīdz pašreizējais karš būs beidzies. Šie pasākumi var arī atvieglot Ukrainas dalības procesu, kad ir īstais laiks.
2. Cik valstis ir NATO dalībvalstis?
Somijas uzņemšana izraisīja dalības palielināšanos līdz 31 valstij, salīdzinot ar 12 valstīm, kad NATO tika dibināta 1949. gadā. Šis pieaugums atspoguļo NATO evolūciju no balsta pret padomju uzbrukumu aukstā kara laikā līdz plašai partnerībai starp Ziemeļameriku un Eiropu. uz kopēja politiskā un ekonomiskā pamata. Vērtīgs.
3. Kas nepieciešams, lai pievienotos?
NATO valstīm ir jāapvienojas vienbalsīgi, sveicot jauno dalībvalsti. Apstiprināšana lielā mērā ir politisks lēmums, lai gan NATO nosaka kritērijus, kas jāizpilda potenciālajām jaunajām dalībvalstīm. Tie ietver funkcionējošu demokrātiju, kuras pamatā ir tirgus ekonomika, godīga attieksme pret minoritātēm un apņemšanās risināt strīdus mierīgā ceļā. Pretendentam bija jābūt spējām un vēlmei sniegt militāru ieguldījumu NATO operācijās – visi punkti, kas palīdzēja paātrināt procesu Somijai un Zviedrijai, kuras ir gadiem ilgi trenējušās aliansē un kurām ir moderns, NATO prasībām atbilstošs bruņojums. iekārtas. NATO arī ir skaidri norādījusi, ka “neatrisināto ārējo teritoriālo strīdu” klātbūtne lielā mērā ietekmē tās pieņemšanu, kas dod Putinam priekšrocības, jo Krievijas spēki ieņem starptautiski atzītas Gruzijas un Ukrainas daļas.
4. Vai Zviedrijai tiks atļauts pievienoties?
Gan Somija, gan Zviedrija gaidīja nelielu pretestību to pēkšņajai vēlmei pievienoties aliansei, kad tās paziņoja par to 2022. gada maijā. Taču Turcija, kas, tāpat kā visas NATO dalībvalstis, var uzlikt veto jaunas dalībvalsts pievienošanai, ir paudusi bažas par savām attiecībām ar aliansi. kurdi. Grupas, kuras Turcijas amatpersonas uzskata par teroristiskām. Somijai izdevās pārvarēt Ankaras bažas. Zviedrijai vēl jāpārliecina gan Turcija, gan Ungārija pievienoties tās piedāvājumam. Zviedrija un tās sabiedrotie mudina Turciju savlaicīgi parakstīt Zviedrijas dalību pirms NATO līderu samita jūlijā. No 1.jūnija Zviedrijā stājas spēkā jauns pretterorisma likums, un Zviedrijas līderi cer, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, visticamāk, piekritīs piedāvājumam. Paredzams, ka Ungārija atbalstīs Zviedrijas dalību, tiklīdz Turcija norādīs, ka plāno to darīt, kā to izdarīja valsts pēc Somijas lūguma.
Arī Gruzija joprojām cer, ka tā varētu pievienoties, taču tai ir līdzīga problēma kā Ukrainai: Krievijas spēki pašlaik okupē Abhāziju un Dienvidosetiju, divas starptautiski atzītas valsts daļas. Arī Bosnija un Hercegovina ir pieteikusies, taču vietējās divīzijas saglabā zemas izredzes tuvākajā nākotnē.
6. Kādas ir Krievijas bažas?
Putins un viņa valdība saskata NATO paplašināšanos, viņaprāt, viņa ietekmes sfērā, kas pēc aukstā kara mazinājās un kuru Putins vēlas atjaunot. Igaunija, Latvija un Lietuva, trīs bijušās padomju republikas, tagad ir NATO dalībvalstis. Atsaucoties uz savu drošību, Krievija uzstāj, ka NATO nekad nedrīkst ļaut pievienoties bijušajām padomju valstīm, piemēram, Ukrainai un Gruzijai. Krievija arī noraida NATO apgalvojumus, ka tā ir aizsardzības alianse, apsūdzot bloku centienos savaldīt Maskavu un sēt nestabilitāti ar intervencēm tādās vietās kā Tuvie Austrumi un Balkāni. Pēc Somijas pievienošanās aliansei Kremlis paziņoja, ka NATO paplašināšanās “ir iejaukšanās mūsu drošībā”, un piebilda: “Mēs veiksim pretpasākumus”, neprecizējot, kādi tie ir.
NATO saka, ka tās “atvērto durvju politika” attiecībā uz paplašināšanos ir palīdzējusi palielināt stabilitāti un labklājību Eiropā. Kopš Padomju Savienības sabrukuma tās loma ir paplašinājusies, iekļaujot serbu spēku bombardēšanu Bosnijas un Kosovas karu laikā 90. gados, ieroču embargo ieviešanu Lībijai 2011. gadā, palīdzot Eiropai tikt galā ar bēgļu pieplūdumu no Tuvajiem Austrumiem, kas sākās. 2015. gadā un kiberaizsardzības pastiprināšanu un kopš 2014. gada izvietojot daudznacionālas kaujas grupas Austrumeiropā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. NATO arī cenšas definēt savu lomu Ķīnas pieaugošās ietekmes risināšanā. 2019. gada samits paplašināja NATO pilnvaras, lai kosmosu līdztekus gaisam, zemei, jūrai un kibertelpai padarītu par “operācijas jomu”.
Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com
