Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums ir vairāk nekā 20%. Pēdējos mēnešos cenas turpināja pieaugt, lai gan tirgus pētnieki prognozē kritumu.
Risinājumu meklē Zemkopības ministrija. Viņa priekšlikums ir aizliegt lielveikaliem darboties svētdienās. Pēc ministra ieskatiem tas veicinās lielāku konkurenci par zemāko cenu darba dienās un plašākas iespējas mazajiem uzņēmumiem svētdien.
Valdības sēdē sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts).
Ministrs nešaubās, ka diskusijas būs spraigas, taču pēc viņa ieskatiem Finanšu ministrija var atbalstīt šo plānu.
Agroresursu un ekonomikas institūta galvenā pētniece Engina Golbi norādīja, ka pašreizējā situācija nav normāla. Viss liecina, ka cenām vajadzētu pazemināties.
“Manuprāt, pārtikas cenas krītas, bet mazāk nekā vajadzētu. Dažas ir augušas,” sacīja Gulbs.
Tajā teikts, ka pārdošanas apjomi visā Eiropā samazinās. Tam vajadzētu pazemināt arī cenas. Taču Latvijā ir divi galvenie iemesli, kāpēc cenu kritums nenotiek. Viens no tiem ir konkurences trūkums. Mazumtirgotāja Lidl ienākšana palīdzēja, bet ne pietiekami.
Premjers Krišjānis Kariņš ir skeptisks par Zemkopības ministrijas ieceri svētdien slēgt lielveikalus.
Karičs 7.jūnijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka Latvijai nevajadzētu progresēt tādā pašā veidā, kā tas notika pandēmijas laikā. Toreiz valdība centās ierobežot cilvēku plūsmu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, svētdienās slēdzot lielveikalus, taču tas izraisīja domstarpības par to, kā lielveikals izlemj, kuras preces drīkst vai nedrīkst pārdot svētkos.
Kariņš LTV sacīja, ka būtu grūti izlemt, kas ir mazs un kas liels, un to vajadzētu atkal slēgt. “Es nesaprotu, kā to tagad var izdarīt,” sacīja premjers.
Aprīlī mazumtirdzniecības apjoms Latvijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājies par 3,1 procentu. Tas ir straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā un eirozonā.
Lielveikalu tīkla “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagata pastāstīja, ka cilvēki veikalos joprojām meklē preces ar atlaidi, preces, kuras var uzglabāt ilgāku laiku. Pieprasījums pēc atlaidēm saldētām zivīm un zivju produktiem, saldējumam, kā arī pieprasījums pēc dārzeņiem un sausajām pieliekamā precēm ar atlaidi pieauga par 30%.
Lats Network direktors Raimonds Okmanis intervijā telekanālam TV24 sacīja, ka klientu ir mazāk, taču viņi tērē apmēram tikpat daudz kā pirms gada, tikai uz mazākām precēm, jo tās kļūst dārgākas.
Tikmēr Remy Latvijas pārstāve Inga Byte sacīja, ka kopš pagājušā gada vidus, īpaši rudens, kad tuvojās apkures sezona, pircēji kļuvuši īpaši piesardzīgi. Tagad viņi biežāk dodas uz veikalu, taču meklē atlaides, un reti izvēlas īpašus ēdienus, piemēram, sieru vai saldumus.
Viņa stāstīja, ka ir novērota tendence, ka pircēji rūpīgāk plāno pirkumus, skatās, kādu summu ir gatavi tērēt pirkumiem, un preču skaits iepirkumu grozā nedaudz samazinās. Tāpat novērots, ka pircēji par katru pirkumu gatavi atvēlēt mazāku summu.
Pagājušajā gadā pieaugot cenām, auga arī dīleru apgrozījums. Piemēram, lielākā veikalu tīkla – “Remy” un “Maxima” – īpašnieki Latvijā ir nodevuši vairāk nekā miljardu eiro, bet katram no tiem ir aptuveni trīsdesmit miljonu eiro peļņa. Ieņēmumu skaitļi pagājušajā gadā samazinājās.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
