Ja pirms kara Finanšu ministrija šogad prognozēja Latvijas IKP pieaugumu par 4%, tad tagad prognoze ir uz pusi mazāka. Valdības stabilizācijas programmā nākamā gada valsts budžeta priekštecis, tā sauktā fiskālā telpa jeb valsts spēja finansēt jaunos pasākumus, nākamgad tiek lēsta 146 miljonu eiro apmērā. Šī summa paliek, atskaitot paredzamo tēriņu pieaugumu aizsardzībai un iekšlietām. Finanšu ministrs sacīja, ka finanšu rādītāji ir pārsteidzoši labi.
“Mums bija tikšanās ar komercbanku pārstāvjiem, un viņi visi norādīja, ka biznesa apgrozījuma ziņā šis kara šoks bija pusotra nedēļa, un šobrīd biznesa aktivitātes līmenis ir atgriezies pirmskara apstākļos. […] “Tā ir ļoti laba un pozitīva zīme,” sacīja Rijers.
Vienlaikus viņš sacīja, ka situācija varētu arī pasliktināties. Ministrija prognozē, ka, ja beigsies visa tirdzniecība ar Krieviju, tostarp gāzes imports, IKP šogad nepieaugs, savukārt inflācija var sasniegt 11%. Pat ja pesimistiskais scenārijs nepiepildīsies, inflācija tika prognozēta 8,5% apmērā. Tiek veikti pasākumi, lai iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem kompensētu augstākas cenas. Finanšu ministrs sacīja, ka valsts nevar atļauties tādu visaptverošu palīdzību kā apkures un elektrības rēķinu samazināšana.
Viņš arī sacīja, ka Latvijai tuvāko gadu laikā nepieciešams refinansēt iepriekšējo parādu. Nākamgad būs jāmaksā 1,6 miljardi eiro. Procentu likmēm pieaugot, parādu pārvaldība maksās arvien vairāk.
Ekonomists un Finanšu disciplīnas padomes loceklis Martiks Soboličs sacīja, ka parāda rādītāji Latvijā joprojām ir salīdzinoši labi, jo pērn deficīts izrādījās mazāks, nekā bija plānots gada sākumā. Taču stimulēt ekonomiku uz deficīta rēķina vairs nav iespējams, jo tas vēl vairāk cels cenas.
“Inflācija jau tā ir augsta. Tas nozīmē, ka jebkuri papildu vispārējās ekonomiskās apkures pasākumi, visticamāk, izraisīs tālāku cenu pieaugumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi sniegt pēc iespējas lielāku palīdzību, jo arī iespējamās izmaksas var būt ļoti augstas,” eksperts teica.Ekonomikas.
Labklājības ministrs Gatis Iglītis sacīja, ka viena no palīdzības iespējām ir vienreizēja 200 eiro dotācija pensionāriem, kuru ienākumi nepārsniedz noteiktu slieksni. Rjērs atzīmēja, ka tas atbilst uzstādījumam, uz kādu būtu jātiecas palīdzībai, taču diskusijas par to vēl ir priekšā. Tāpat, visticamāk, rudenī, sākoties apkures sezonai, būs nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
