NPR A Martinez runāja ar Ričardu Kollu no Saeimas Ārlietu komisijas par bažām, ar kurām saskaras Latvija un citas Baltijas valstis, Krievijai turpinot uzbrukumus Ukrainā.
Martinesa saimnieks:
Šodien visā Ukrainā atkal tika ziņots par vairākiem streikiem, no kuriem daži bija letāli. Galvaspilsētā Kijevā mērs sacīja, ka sabombardēta vēl viena daudzdzīvokļu ēka. Austrumu pilsētā Harkovā Valsts neatliekamās palīdzības dienests ziņoja par spridzināšanu mācību ēkā. Savukārt rietumos četras raķetes trāpīja lidmašīnas remonta ēkai Ļvovas starptautiskajā lidostā. Šis ir pirmais uzbrukums Ļvovas pilsētas robežās kopš kara sākuma. Krievijas spēkiem turpinot tos bombardēt, Krievijas kaimiņvalstis Baltijas reģionā arvien vairāk uztraucas, ka viņi varētu būt nākamais mērķis. Vakar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji runāja ar ASV drošības jautājumu aģentūru Helsinku komiteju. Viņi vēlas pastāvīgu ASV karaspēka klātbūtni šajā rajonā, kā arī lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Tagad mums pievienojas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ričards Kolls. Sveiks Ričards.
Ričards Kouls: Labrīt.
Martiness: Šķiet, ka NATO dalībvalstīs notiek pārmaiņas, kad runa ir par lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas. Jūsu valsts kopā ar trim citām valstīm tagad pretendē uz šo lidojumu aizlieguma zonu. kāpēc tagad?
Kouls: Nu, tas nav tikai tagad. Mēs klausāmies šo zvanu kopš 28. februāra, kad viņai piezvanīja prezidents Zelenskis. Mēs redzam, ka situācija pasliktinās, īpaši tāpēc, ka Krievijas armija apzināti vēršas pret civilajām teritorijām. Un ne tikai, kā zināms, Ukrainā ir 15 atomelektrostacijas, kas var būt bīstamas ne tikai tad, ja kaut kas noiet greizi Ukrainai, bet visai pasaulei. Tāpēc tas, ko mēs tagad redzam, pat zaļie koridori, kur notiek sarunas, sarunas starp Ukrainas un Krievijas pusēm, lai vienotos par šo koridoru izveidi, tiek pastāvīgi pārkāpti no Krievijas puses. Tāpēc aicinājums izveidot lidojumu aizlieguma zonu, lai gan mēs saprotam, ka ANO līmenī ir daudz sarežģījumu, īpaši zinot, ka Drošības padomei, ka Krievijai ir veto tiesības uz to un, visticamāk, tas būtu veto. Bet tā – kāds varētu teikt, ka tā ir simboliska Baltijas valstu parlamentu pieeja aicināt noteikt lidojumu aizlieguma zonu. Bet mums ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem un patiešām visos iespējamos jautājumos jāpalīdz aizsargāt Ukrainas gaisa telpu no nemitīgās Krievijas lidmašīnu, militāro lidmašīnu un raķešu sistēmu bombardēšanas.
Martiness: Jūs pieminējāt šīs kodoliekārtas. Daudzi cilvēki, daudzi militārie eksperti teica, ka lidojumu aizlieguma zona būtu kā Trešā pasaules kara sākšanās, kas varētu ietvert kodolieročus. Es domāju, kāda ir jūsu atbilde uz to?
Kouls: Bet atkal, es domāju tagad, – es domāju, ka mums ir jāatsakās no retorikas, kas saka, ka viss, ko mēs darīsim, ir eskalēt lietas, un tas novedīs pie Putina citās jomās. , jūs zināt, neparedzami virzieni. ārā un tā tālāk. Mēs esam pāri šim periodam. Es domāju, ka mums ir bijušas trīs mēnešus ilgas intensīvas sarunas un dialogs ar Krieviju. Un kas beigās notika? Bija jau iepriekš sagatavots cirks no Krievijas puses. Viņiem jau ir apstiprināti plāni, un militārpersonas ir gatavas uzbrukt suverēnai valstij. Tāpēc, ja tagad runājam par jebkuru Rietumu virzību vai par demokrātiskām pasaules daļām, tas tikai saasinās situāciju, es domāju, ka mēs jau esam pārkāpuši šo slieksni.
Martiness: Bet, kungs, viņš var sasniegt citu līmeni, vēl biedējošāku.
Kouls: Nu, atkal, man ir jābūt ļoti konkrētam. Jāskatās arī, kas iekšēji notiek arī Krievijā. Es domāju, ka visaugstākajā līmenī, elitē vai Putina iekšējā lokā, mēs pēdējās dienās redzam, ka ir augstākās amatpersonas, kuras tiek turētas apcietinājumā, noteiktas mājas arestā un tā tālāk. Un, ja runā par kodolenerģiju, tad visiem patīk – zini, Krievija – Putina modus operandi, izplatīt bailes un draudēt, ziniet, iespējams taktiskais kodoluzbrukums, vai tas ir pret NATO dalībvalstīm, lai tas ir pret Ukrainu. Nu, tā nav Holivudas filma, kur visi domā, ka viņiem ir tā sarkanā poga, kas nospiež, ziniet, tiek palaistas kodolbumbas. Ir komandķēde. Un es domāju, ka šobrīd nav lielas stabilitātes starp Krievijas armiju un arī par plāniem un to, kā viss ir attīstījies. Ir lielas šaubas. Ziniet, es nedomāju, ka viņi ir gatavi ilgtermiņa izaicinājumam, ar ko Krievijas militārpersonas tagad saskaras Ukrainā.
Martiness: Ja bažas ir par to, ka nākamreiz tiks vērstas Baltijas valstis, vai, jūsuprāt, Ukraina tagad cīnās par Latviju un Baltijas valstīm?
Kouls: Nu, man par to ir jābūt ļoti skaidram. Arī tam ir jāmaina Rietumu domāšanas mentalitāte. Mēs nerunājam – var būt runas no Baltijas valstīm. Paskaties, būsim skaidrībā, NATO būs nākamā. Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis. Un tas zināmā mērā – tas ir arī nepieņemami Baltijas valstīm, it kā mēs runājam par atsevišķu vienību NATO ietvaros, kurai tiks uzbrukts. Un es domāju, ziniet, mēs guvām pārliecību par 5.pantu, ar dzelzs drēbēm, nevis collu. Tātad, vai mums nevajadzētu iestrēgt šādā domāšanā, domājot par to, ko Putins varētu darīt tālāk? Kas mums tagad ir jādara, jāaizsargā sevi un jāatbalsta Ukraina, cik vien iespējams.
Martiness: Tā kā jūs, šķiet, esat pārliecināts, ka tas notiks, nav šaubu, ka jūs būsiet nākamais.
Kouls: Nu, nē. Lieta tāda, ka mēs esam dzīvojuši blakus Krievijai, nu, kopš neatkarības atgūšanas un pirms tam. Un tāda retorika, tāda agresija, kādu mēs esam redzējuši uz savas ādas, ziniet, atkal un atkal. Tas ir kaut kas tāds, kas, kā zināms, mūs tik viegli no Krievijas puses nesakaitinās. Un lai būtu skaidrs, Ukraina tagad cīnās par mums. Viņi cīnās par mums. Un lieta ir tāda, ka arī Baltijas valstīm mēs esam frontes līnijā. Mēs aizstāvamies. Ja mums neizdosies, cietīs pārējās Rietumu valstis. Tāpēc mums ir kolektīvi jāatbalsta, cik vien iespējams, un neradīsim nekādas šaubas vai, jūs zināt, vilcināšanās. Neizlēmība ir tieši tas, kas uzbudina Putinu.
MARTINEZS: Jūs nesen tviterī ierakstījāt par to, ko jūs saucat par ES salauztu morālo kompasu attiecībā uz Ukrainu. Vai varat paskaidrot, ko ar to domājat?
Kouls: Protams, morālais kompass attiecas tikai uz indivīdiem. Es domāju, ka morāli nevar attiecināt uz valsti kā uz vienību. Taču līdz pēdējām trīs nedēļām ik pa laikam ir tādi, kas norāda, ka, ziniet, viņš brīnās. Ziniet, pašreizējos apstākļos Vācijas kanclers Šulcs tikko teica: ziniet, viņš joprojām redz, ka mums priekšā ir diplomātiskais ceļš, lai atrisinātu pašreizējo karu, ko Krievija karo Ukrainā. Es domāju, tas ir, jūs zināt, vēlmju domāšana. Tātad morālais kompass ir tāds, ka mēs neapšaubām sevi, apšaubot to, kā mēs tiekam atbalstīti, nevis apšaubām finanšu aktīvu izvietojumu, vai kaut ko citu. Kā zināms, arī dalība Eiropas Savienībā ir labs jautājums.
Martiness: Tas ir Rihards Kolls, Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Liels paldies par jūsu laiku.
Kouls: Paldies.
(skaņu celiņš ar “Reactor” Gogo Penguin)
Autortiesības © 2022 NPR. Visas tiesības aizsargātas. Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet mūsu vietnes www.npr.org lietošanas noteikumu un atļauju lapas.
NPR skriptus sasteigtā termiņā izveido NPR darbuzņēmējs. Šis teksts var nebūt galīgajā formā un var tikt atjaunināts vai pārskatīts nākotnē. Precizitāte un pieejamība var atšķirties. Oficiālais NPR programmēšanas ieraksts ir audio ieraksts.
