Padomes apstiprinājums tās nostājai attiecībā uz regulas projekta par transporta tīklu attīstību visā Eiropā (TEN-T) pārskatīšanu varētu sniegt plašākas iespējas Eiropas fondu izmantošanai infrastruktūras, tostarp transporta, celtniecībā, uzturēšanā, modernizācijā un attīstībā. , otrdien savā komentārā sacīja transporta ministrs Yiannis Karousos.Pirmdienas diskusijās Eiropas Savienības Transporta padomē, līdzfinansējot tādus projektus kā Balihori-Argos automaģistrāle.
Karousos pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemta Ģenerālpadomes pieeja, lai pārskatītu Eiropas transporta tīkla attīstības (TEN-T) regulu, un to, ka Kipra tagad ir iekļauta divos transporta koridoros, nevis vienā.
Viņš piebilda, ka Kipra “panāk uzlabotu savienojamību caur diviem Eiropas koridoriem ar kopējo ceļu tīklu 17 700 km, 33 ostām un 29 lidostām”, palielinot savienojamību ar ES dalībvalstīm, partneriem Rietumbalkānos, kā arī ar Ukrainu un Moldovu.
Jo īpaši Karoussos uzsvēra, ka projektā ir veikti uzlabojumi attiecībā uz Kipru, jo valsts tika pievienota otrajam koridoram, palielinot savienojamību no 5850 uz 17 700 kilometriem tīkla, no 16 uz 33 ostām un no 15 uz 29 lidostām.
Ministrs norādīja, ka TEN-T tagad ir iekļauta arī autoceļš Palaihori – Agros, kas nozīmē, ka projekts varēs pretendēt uz Eiropas fondu līdzfinansējumu.
Karousos norādīja, ka “apvienošanās diviem Eiropas tīkliem sniedz Kiprai labākas iespējas saņemt Eiropas fondu līdzekļus, lai izveidotu, uzturētu, modernizētu un attīstītu infrastruktūru.”
Saskaņā ar atsevišķu paziņojumu par Transporta padomes konstatējumiem Kipras pievienošana papildu TEN-T koridoram tika panākta ciešā sadarbībā ar Čehijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un Komisiju un Grieķijas un Maltas transporta ministriem. .
Sākotnējais regulas projekts paredzēja Kipras dalību vienotā Eiropas koridorā, kas aptver Rietumbalkānus un Vidusjūras austrumu reģionu, kurā ietilpst Kipra, Austrija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Horvātija, Slovēnija un Rietumbalkānu valstis.
Kipra pieprasīja un arī piedalīsies “Baltijas-Melnās jūras-Egejas jūras” koridorā, kurā ietilpst Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Ungārija, Ukraina, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija un Somija.
Praksē Kipras iekļaušana divos tīklos visā Eiropā nodrošina labākas iespējas piesaistīt Eiropas līdzekļus infrastruktūras celtniecībai, uzturēšanai, modernizācijai un attīstībai, piemēram, iekļaujot Kipras ceļu tīklu, kas ietver jauno Palaihori-Agros šoseju.
Iestāde tikšanās laikā iepazīstināja arī ar savām ceļu satiksmes drošības prioritātēm 2023.gadam, atsaucoties uz to, ka 2021.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pieauga par 6%, salīdzinot ar 2020.gadu.
Savā uzrunā Karousos atsaucās uz Kiprā pēdējos gados īstenoto pasākumu pozitīvajiem rezultātiem, kas izraisīja nāves gadījumu skaita samazināšanos 2021. gadā par 13,5% salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet 2022. gada novembrī – par 16,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri. .
Satiksmes ministrs arī norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Transporta drošības padomes statistiku ir būtiski pieaudzis pārtikas piegādes vadītāju skaits, kas palielina viņu iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumos. Šajā kontekstā viņš teica, ka Komisijai ir jāuzlabo šī nozare 2023. gada plānošanā, un atsaucās uz Kipras valdības sagatavotajiem pasākumiem.
Visbeidzot, diskusijā, kas sekoja Francijas transporta ministra brīfingam Padomei par gaisa transporta ilgtspējības veicināšanu, Karousos uzsvēra, ka apmierinoša gaisa savienojamības līmeņa uzturēšana salu dalībvalstīs un perifērajās ES dalībvalstīs ir bijusi un joprojām ir ES prioritāte. Kipra.
Viņš uzsvēra, ka Kipra atbalsta transporta ilgtspēju un aviācijas nozares dekarbonizāciju, izmantojot FitFor55 tiesību aktu paketi, taču piebilda, ka tādās valstīs kā Kipra ir jāatzīst aviācijas pamatdaba.
