Bankas Citadele finanšu aktīvu pārvaldīšanas eksperti piedāvā savu atbildi uz šo pēdējā laikā jau vairākkārt uzdoto jautājumu saistībā ar iespējamo finanšu aktīva pārdošanu. [small] Valsts uzņēmumu akcijas biržā.
Baltijas reģiona iedzīvotāju aptauju rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7% iedzīvotāju investē akciju tirgū, savukārt Igaunijā šis rādītājs pieaug līdz 16%. Kādi ir galvenie Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanās iesaistīties akciju tirgū un kāpēc Igaunijā cilvēki šajā ziņā šķiet finansiāli izglītotāki?
Bieži vien Latvijas ģimeņu finanšu līdzekļi tiek glabāti viņu kontos.
Tikai pēdējā laikā, pieaugot procentu likmēm, iedzīvotāji aktivizējušies termiņnoguldījumu sniegto iespēju izmantošanā. Iedzīvotāju interese Latvijā joprojām ir salīdzinoši zema par finanšu tirgos iecienītajiem finanšu produktiem – ieguldījumu fondiem, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, trešo pensiju līmeni, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās.
Kamēr Latvijā šajos finanšu instrumentos iegulda tikai aptuveni 14% mājsaimniecību, Igaunijā šis rādītājs sasniedz 20%, savukārt Rietumeiropā vairāk cilvēku iegulda naudu līdzīgās investīciju iespējās. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā iedzīvotāji iegulda aptuveni 40% no saviem finanšu līdzekļiem (Zviedrijā 70%).
Iedzīvotāji par vietējiem uzņēmumiem uzzina biržā
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc igauņi ir aktīvāki akciju tirgū, ir pašvaldību uzņēmumu akciju pieejamība. Pat iedzīvotājiem, kuriem nav padziļinātu zināšanu par finanšu tirgiem, ir pamatzināšanas par to, kā darbojas lielākie vietējie uzņēmumi. Tas palielina interesi –
Ja kāds iegulda līdzekļus vietējā biznesā, tas parasti tiek apspriests ar draugiem un paziņām.
Šāda informācijas apmaiņa attīsta interesi par akciju tirgu. Vietējo uzņēmumu veiksmes stāsti darbojas kā stimuls iedzīvotājiem skatīties plašāk – uz globālo akciju tirgu. Igaunijas iedzīvotāji ir veiksmīgi investējuši uz vietas un tagad interesējas par Latvijas uzņēmumu sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
Vēstures stundas un reformas garša
Finanšu reformas, sākot no padomju rubļa līdz eiro, kā arī bankroti 90. gados un 2000. gadu sākumā ir veidojuši mūsu kolektīvo izpratni par finanšu sistēmu. Diemžēl tas ir palielinājis arī cilvēku neuzticēšanos tam un finanšu tirgiem kopumā. Tā rezultātā
Latvijas iedzīvotāju “riska apetīte” ir ļoti zema.
Viens no apliecinājumiem tam ir vidējā Latvijas pensiju trešā līmeņa abonenta aina – lielākā daļa vēlas krāt naudu, izmantojot sabalansētus pensiju fondus, kuros akcijas veido nelielu daļu no portfeļa.
Finanšu kultūras un labklājības līmenis
Diemžēl Latvijā labklājības līmenis ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Kaimiņiem ir lielākas vidējās algas un brīvāki finanšu resursi, ko novirzīt dažādām taupīšanas aktivitātēm. Turklāt Latvijā ir ļoti liela noguldījumu nesabalansētība – gandrīz 80% finanšu aktīvu pieder 20% mājsaimniecību. Šis procents vairāk attiecas uz kaimiņvalstīm.
Izglītība un zināšanas par finanšu tirgus struktūru iet roku rokā ar vispārējo finanšu pratības līmeni valstī. Nebūtu pareizi prasīt no vecākās paaudzes pārāk riskēt, jo skolu sistēmas piedāvājums ekonomisko procesu skaidrošanā bijis vājš.
Jaunāki cilvēki ir izdevīgākā stāvoklī – viņi spēj ātri attīstīt savas zināšanas un prasmes, izmantojot internetā pieejamo informāciju. Protams, tam ir arī negatīvās puses, jo tieši jauniešiem mēdz būt postoša pieredze ar kriptovalūtām vai citām šobrīd populārām investīciju iespējām. Taču šī negatīvā pieredze viņiem joprojām dod mācību, kas jāapgūst un jābūt uzmanīgākam ar ieguldījumiem.
Kad cilvēki var sākt investēt?
Lai investīcijas veiktu disciplinēti, vispirms jāparūpējas par savas finansiālās telpas sakārtošanu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam pirms investīciju uzsākšanas ir jānodrošina finanšu drošības spilvens – t.i., ātri pieejami līdzekļi vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā.
Dažos gadījumos, novērtējot savu finansiālo stāvokli un ienākumu plūsmas ilgtspēju, varat sākt investēt paralēli gaisa spilvena veidošanai. To var izdarīt, ja no ikmēneša brīvajiem līdzekļiem gada laikā ir iespēja uzkrāt trīs mēnešu izdevumu summu, norāda bankas Citadele eksperti.
Lasi arī: Atzinums | Populistiskas debates vai racionāla rīcība – kas varētu ietaupīt pārtikas cenas?
