15 dalībvalstu grupa kopīgā vēstulē norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jānosaka plašas cenas griesti visam gāzes importam, kas tiek ievests blokā, lai kontrolētu augstos enerģijas rēķinus.
“Cenu griesti (..) ir vienīgais pasākums, kas palīdzēs katrai dalībvalstij mazināt inflācijas spiedienu, pārvaldīt cerības un nodrošināt sistēmu potenciālu piegādes traucējumu gadījumā, kā arī ierobežot papildu peļņu nozarē,” teikts vēstulē. . “Šie griesti ir prioritāte.”
Euronews aplūkotais dokuments ir pirmā reize, kad gāzes vāciņa atbalstītāji ir apvienojušies ierakstītā nodomu deklarācijā.
Līgumu parakstīja Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija, un otrdienas vakarā to nosūtīja Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simsunai.
Dokuments ir sagatavots, gatavojoties piektdien paredzētajai ES enerģētikas ministru sanāksmei, kurā paredzēts apstiprināt sākotnējo paketi Trīs ārkārtas pasākumi.
Aicinājumi noteikt ES mēroga gāzes importa cenu griestus pēdējo nedēļu laikā pēc tam ir guvuši panākumus Standarta cenas Augustā tas sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 346 eiro par megavatstundu.
Kopš šī maksimuma cenas ir pakāpeniski samazinājušās un pašlaik svārstās nedaudz zem 200 eiro — gandrīz piecas reizes augstākas nekā pirms gada.
Valstis, kas atbalsta šo soli, uzskata, ka ES, izmantojot savu sviru kā pasaules lielākajam vienotajam tirgum, ir jāierobežo cena, ko tā ir gatava maksāt par gāzes importu.
Bloka saspringtajā enerģētikas tirgū, ko vajā piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība, tiek piemērotas augstākas maksas nekā Āzijas un ASV kolēģiem.
Gāze ir visdārgākā kurināmā, kas atbilst visām enerģijas prasībām, un tā nosaka elektroenerģijas galīgo cenu pat tad, ja gāze veido lētākus un videi draudzīgākus avotus.
Parakstītāji uzskata, ka, nosakot gāzes cenas griestus, var mākslīgi ierobežot elektrības rēķinus.
“Enerģētikas krīze, kas sākās pagājušā gada rudenī, laika gaitā ir saasinājusies un tagad rada neilgtspējīgu inflācijas spiedienu, kas nopietni kaitē mūsu ģimenēm un uzņēmumiem,” teikts vēstulē.
Vācija iebilst pret gāzes ierobežošanu, savukārt Eiropas Komisija izrāda vilcināšanos
15 valstis mudināja Eiropas Komisiju piektdienas ministru sanāksmē iesniegt sākotnējo priekšlikumu par gāzes ierobežojumu un pēc tam izstrādāt oficiālu juridisku tekstu sarunām un apstiprināšanai.
Tomēr Eiropas Komisija šaubās par ES mēroga gāzes ierobežojumu un joprojām pēta tā iespējamos riskus.
Izpilddirektors bažījas, ka bezprecedenta pasākums varētu atbaidīt nosūtītājus laikā, kad arodbiedrība izmisīgi meklē piegādes ārpus Krievijas, īpaši sašķidrināto dabasgāzi (SDG), lai izturētu ziemu bez elektroenerģijas padeves pārtraukumiem vai normēšanas.
Paredzams, ka konkurence par SDG tankkuģiem saasināsies, tiklīdz temperatūra sāks kristies, un tā varētu vēl vairāk pieaugt, ja Ķīnas ekonomika atgūsies pēc lejupslīdes.
Vācija, Eiropas Savienības lielākā gāzes patērētāja, ir paudusi līdzīgas bažas un turpina iebilst.
“Ja jūs ieviesīsiet cenu griestus, jo ES ir vienā pusē un ne visi citi patērētāji visā pasaulē to dara, gāze nonāks pie citiem patērētājiem, tāpēc mums var pietrūkt gāzes,” Vācijas ministre Anna Lurmane. teica par situāciju.Eiropa un klimats pagājušajā nedēļā.
Norvēģija, kas šogad nomainīja Krieviju kā ES galvenā gāzes piegādātāja, paziņoja, ka ir atvērta diskusijām par tarifu samazināšanu, taču ir “skepsi” pret plašo ierobežojumu.
Līdz šim Eiropas Komisija ir ierosinājusi tikai noteikt griestus gāzes cenai Krievijas cauruļvados, lai liegtu Kremlim ieņēmumus, ko varētu novirzīt notiekošajam vērienīgajam iebrukumam Ukrainā, kas Maskavai līdz šim izrādījies pārāk dārgs.
“Pieejai Krievijai un citiem partneriem ir jābūt atšķirīgai,” sarunā ar Euronews sacīja komisārs Simpsons. pagājušajā nedēļā.
Vēstulē teikts, ka cenu ierobežojums nav paredzēts tikai Maskavai
Taču kopīgā aicinājumā 15 valstis nepārprotami noraidīja ideju noteikt konkrētu cenu tikai attiecībā pret Krievijas gāzi.
Savukārt viņu priekšlikums ir nejaušs, mērķtiecīgi uz visu gāzes importu neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes.
“Robežlielumam būtu jāattiecas uz visiem dabasgāzes vairumtirdzniecības darījumiem, un tas neattiecas tikai uz importu no konkrētām jurisdikcijām,” teikts vēstulē.
“To var veidot tā, lai nodrošinātu piegāžu drošību un brīvu gāzes plūsmu Eiropā, vienlaikus sasniedzot mūsu kopējo mērķi samazināt pieprasījumu pēc gāzes.”
Vienas lapas vēstulē nav sniegtas tehniskas detaļas, piemēram, cik augstam jābūt vāciņam.
Tomēr tiek saprasts, ka maksimālajam apjomam ir jābūt kaut kādā veidā augstākam par cenu, ko maksā Āzijas un Amerikas tirgos, lai nodrošinātu, ka Eiropa joprojām ir pievilcīgs galamērķis.
Kā tirgus instrumentam gāzes ierobežojumam būs nepieciešams dalībvalstu kvalificētā balsu vairākuma apstiprinājums un iesniegšana.
Saskaņā ar status quo 15 parakstītāji nesasniegs nepieciešamo balsu skaitu, lai gan tās var piesaistīt dažas valstis, kas tiek uzskatītas par nelabprātīgām, piemēram, Zviedriju, Īriju un Kipru.
Piekrastes valstis, piemēram, Spānija, Itālija, Francija un Beļģija, ir ļoti svarīgas, jo tās saņem lielāko daļu SDG importa.
Čehija, kas pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, nepievienoja vēstulei savu vārdu, lai saglabātu neitrālas moderatora pozīciju.
