1. Kāpēc Horvātija pievienojās eirozonai?
Horvātija sāka savus centienus pievienoties vienotajai valūtai, tiklīdz tā 2013. gadā ieguva dalību Eiropas Savienībā. Šis solis ir daļēji paredzēts, lai nostiprinātu Rietumu saskaņošanu pēc gandrīz pusgadsimtu ilgas komunistiskās varas pēc Otrā pasaules kara Dienvidslāvijas sastāvā. (Viņas pievienošanos aizkavēja 90. gadu asiņainie kari par šīs valsts sabrukumu.)
2. Kā ir ar ekonomisko loģiku?
Tas neapšaubāmi ir pārliecinošāk. Valsts vairāk nekā jebkura cita Eiropas Savienībā paļaujas uz tūristiem, kuri ģenerē piekto daļu no tās IKP, un viņiem ir daudz vieglāk doties atvaļinājumā, ja viņiem nav jārēķinās ar valūtas maiņas kursiem. Tikmēr lielākā daļa privāto un korporatīvo banku noguldījumu Horvātijā tiek turēti eiro, kā arī vairāk nekā divas trešdaļas parādu, kuru kopējā summa ir aptuveni 520 miljardi kunu (74 miljardi ASV dolāru). Dalība eirozonā varētu pazemināt procentu likmes, uzlabot kredītreitingu un padarīt Horvātiju pievilcīgāku investoriem, uzskata centrālās bankas vadītājs Boriss Vujičs.
Eiro ieviešana formalizē lielu daļu saimnieciskās darbības, kas jau tiek veikta, izmantojot vienoto valūtu – no dzīvokļu un automašīnu pārdošanas līdz īstermiņa īrei brīvdienām. Saskaņā ar centrālās bankas datiem ārvalstu valūtas maiņas izmaksas ārpus tūrisma sarūk līdz aptuveni 1,2 miljardiem kunu gadā. Krīzes periodos Horvātija iegūst piekļuvi Eiropas Centrālās bankas likviditātei un iespējamajam glābšanas finansējumam no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Tā kā Grieķijas problēmas tagad lielā mērā ir redzamas atpakaļskata spogulī, sabiedrība atbalstīja pāreju uz eiro. Šo soli atbalstīja gandrīz visas politiskās partijas. Tās Austrumeiropas kolēģi Igaunija, Latvija, Lietuva, Slovākija un Slovēnija jau ir pievienojušās vienotajai valūtai. Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka Horvātijas ierašanās pierāda, ka eiro ir pievilcīgs.
Runājot par monetāro politiku, nav daudz ko zaudēt, nododot kontroli Eiropas Centrālajai bankai, jo kunas kurss kopš 90. gadiem ir bijis ierobežots šaurā tirdzniecības diapazonā pret eiro un pirms tam līdz Vācijas markai. Horvātijas eiro ieviešana vietējām bankām izmaksātu aptuveni 1 miljardu kunu gadā zaudēto pārskaitījumu komisiju veidā, taču maiņa samazina valūtas risku un uzlabo stabilitāti, norāda Nacionālā banku asociācija. Paredzams, ka eiro bankām izmaksās no 80 līdz 100 miljoniem eiro vienreizējos tēriņos IT pakalpojumu un bankomātu tīklu pielāgošanai.
5. Ar kādiem šķēršļiem esat saskāries?
Eiropas Savienības dalībvalstis galīgi apstiprināja Horvātijas pievienošanos eiro 2022. gada 12. jūlijā. Inflācija ir izrādījusies lielākais izaicinājums pēc Ukrainas kara, kas izraisīja enerģijas un citu preču cenu kāpumu. Taču tā ir problēma visur: novembrī inflācijas temps eirozonā samazinājās, liecina jaunākie dati, bet patēriņa cenas joprojām pieauga par 10,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
6. Kuras valstis vēl vēlas pievienoties eiro?
To noteikti dara: Bulgārija. Taču tā savu grafiku atlika par gadu līdz 2024. gadam pēc tam, kad 2020. gadā tajā pašā laikā ar Horvātiju tika uzņemta eirozonas uzgaidāmajā telpā, kas pazīstama kā ERM-2. Par to interesi izrādīja arī Rumānija. Tomēr lielākās reģiona valstis nesteidzas pievienoties, neskatoties uz to saistībām saskaņā ar ES līgumiem. Piemēram, Polija savu spēju pārdzīvot 2008. gada globālo finanšu krīzi bez recesijas skaidro ar neatkarīgas monetārās politikas saglabāšanu.
7. Kā izskatās jaunās Horvātijas monētas?
Uz monētām attēlota valsts karte un nacionālā šaha motīvs. Tajos ir arī kunas jeb zebiekstes attēli, kā arī izgudrotājs Nikola Tesla, etniskais serbs, kurš dzimis mūsdienu Horvātijas pilsētā Smiljanā. Serbijas centrālā banka paziņoja, ka tā rīkosies, ja Horvātijai tiks atļauts izmantot Teslas attēlu.
8. Kas ir Šengenas zona?
Šengenas zona ļauj cilvēkiem ceļot starp dalībvalstīm, neuzrādot pases vai neiziet robežkontroli. Tas sākās 1985. gadā ar piecām valstīm – Franciju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, un līdz ar Horvātijas pievienošanos tagad ir 27 valstis, no kurām lielākā daļa ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Komisija to sauc par kopējo vērtību, brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
• Bloomberg raksti par Eiropas Komisijas ieteikumu Horvātijai, valsts centrālo banku, kas mudina iedzīvotājus pārskaitīt savus ietaupījumus uz bankām, un tās plāniem attiecībā uz eiro monētām.
• Bruegel analīze par eiro termiņu.
• Brookings Institution pētījums par to, vai Eiropas integrācija palielina cilvēku apmierinātību ar dzīvi Horvātijā un citur.
— ar Zoe Schneeweiss palīdzību.
Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com
