Valsts aizsardzības ministrs cienījamais Bils Blērs paziņoja par pasākumiem Kanādas militārās klātbūtnes stiprināšanai Latvijā.
~
CAF preses relīze, Rīga, 2023. gada 15. decembris: Šodien cienījamais valsts aizsardzības ministrs Bils Blērs kopā ar Aizsardzības štāba priekšnieku ģenerāli Veinu Eiru apmeklēs Latviju, kur atrodas Kanādas lielākā ārvalstu militārā dislokācija. Ministrs Blērs un ģenerālis Eirs tiekas ar Kanādas bruņoto spēku pārstāvjiem, kas dislocēti Kanādas vadītās NATO pastiprinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupā Latvijā, lai pateiktos viņiem par pastāvīgo ieguldījumu Kanādas un tās NATO sabiedroto drošībā. .
Ministrs Blērs uzsvēra, ka Kanāda dubulto savu militāro klātbūtni operācijā Reassurance – no aptuveni 1000 karavīriem pašlaik līdz 2200 pastāvīgi izvietotiem karavīriem līdz 2026.gadam, kā Kanāda apņēmās 2023.gada jūlijā izstrādātajā ceļvedī par elektroniskās kaujas grupas paplašināšanu Latvijā līdz brigādei. Ministrs Blērs paziņoja par vairākiem pasākumiem, lai stiprinātu Kanādas militāro klātbūtni Latvijā un palielinātu NATO austrumu flanga drošību:
- Sākot ar 2024. gada vasaru, Kanāda izvietos četrus Griffon helikopterus eFP kaujas grupā un periodiski izvietos arī Chinook lidmašīnas, sākot no 2025. gada rudens. Šī ir pirmā reize, kad Kanāda kopš operāciju veikšanas Eiropā nepārtraukti izvieto taktiskās aviācijas spējas. Bosnijā un Kosovā 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā.
- Kanāda ir pabeigusi pārnēsājamo pretbruņu raķešu sistēmu iegādi mūsu spēkiem Latvijā, tai skaitā raķetes, simulatorus un saistīto atbalstu. Šie modernie prettanku ieroči labāk aprīkos mūsu karavīrus, lai stātos pretī draudiem, ko rada mūsu pretinieku galvenie kaujas tanki, tādējādi stiprinot NATO atturēšanas stāju. Šie ieroči tiek iegādāti steidzami pēc tam, kad tie ir klasificēti kā steidzamas darbības prasības. Kanāda ir piešķīrusi “Portable X” raķeti (PAXM) Nacionālās aizsardzības departamenta vārdā Rafael Advanced Defense Systems par 32,2 miljoniem ASV dolāru. Paredzams, ka pirmā no šīm sistēmām nonāks līdz 2024. gada vidum.
- Pirmo reizi Kanāda ir izvietojusi vidēja diapazona radara iespējas. Vidēja darbības rādiusa radars ir pirmais daudznacionālās brigādes pretgaisa aizsardzības spēju pamatelements. Tas nodrošinās brigādes gaisa novērošanu, kā arī ātri un precīzi identificēs gaisa transportlīdzekļus un munīciju. Kanāda turpina darbu pie pretgaisa aizsardzības sistēmas NATO kaujas grupai Latvijā, kas arī ir noteikta kā steidzama operatīvā prasība, kā mēs paziņojām 2023. gada martā.
- Ministrs Blērs arī atzīmēja, ka nesen Latvijā pārapdrošināšanas operācijas ietvaros ieradās Kanādas armijas tanku eskadra ar 15 tankiem Leopard 2A4M kopā ar 2023.gada jūlijā izsludināto atbalsta personālu un aprīkojumu. Pilnu aptuveni 130 darbinieku grupu paredzēts aprīkot līdz 2024. gada pavasarim. Šī izvietošana būtiski uzlabos eFP kaujas grupas militārās spējas un demonstrēs Kanādas apņemšanos īstenot 2022. gada jūnija Kanādas un Latvijas kopīgo deklarāciju.
Ministrs arī paziņoja par kopējo ieguldījumu vairāk nekā 15 miljonu Kanādas dolāru apmērā infrastruktūrā, kas nepieciešama, lai pašreizējo kaujas grupu uzlabotu par brigādi. Šīs kopējās investīcijas ir daļa no 2,6 miljardiem ASV dolāru, ko premjerministrs Džastins Trudo paziņoja 2023. gada jūlijā. Tas ietver:
- 2,3 miljoni eiro, lai uzglabātu Kanādas galvenos kaujas tankus Camp Adagie;
- 3,1 miljons eiro dzīves apstākļu uzlabošanai nometnē; Un
- 4 miljoni eiro izmitināšanai un citam atbalstam Serre – topošajā daudznacionālās brigādes štābā.
- Vairāk nekā 1 miljons eiro, lai paplašinātu reālās dzīves atbalsta un darba telpas nometnē Ādaži un Ceri.
Šie pasākumi liecina par Kanādas nelokāmo apņemšanos stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības stāju, tostarp dubultojot mūsu militāro klātbūtni Latvijā, paplašinot to līdz brigādei. Mūsu ieguldījumi infrastruktūrā un spējās palīdzēs būtiski virzīt mūsu misiju un nodrošināt, ka mūsu bruņotie spēki ir spējīgāki un gatavāki aizstāvēt NATO austrumu flangu. Kā NATO dibinātāja Kanāda ir stingri apņēmusies nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
“Ar mūsu izvietošanu Latvijā – lielāko pašreizējo Kanādas militāro dislokāciju ārvalstīs – Kanāda sniedz būtisku ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā. Papildu darbības, par kurām šodien paziņoju, būtiski palielinās Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas spējas Latvijā. NATO aizsardzības un atturēšanas stiprināšana Visiem Latvijā dislocētajiem Kanādas bruņotajiem spēkiem: Paldies par jūsu smago darbu, lai aizsargātu Kanādu un aizstāvētu demokrātiju, brīvību un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Viņa Ekselence Bils Blērs, valsts aizsardzības ministrs
ātri fakti:
- Kanādai ar Latviju ir lieliskas attiecības. Kanāda bija pirmā G7 valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā, un viena no pirmajām valstīm, kas 2004.gadā ratificēja Latvijas iestāšanos NATO.
- NATO ir Kanādas starptautiskās drošības politikas stūrakmens. Kanāda stingri tic un atbalsta NATO kolektīvās aizsardzības principu, sniedzot tiešu atbalstu NATO misijām un operācijām.
- Kopš 2017. gada Kanāda ir kalpojusi kā ietvarvalsts NATO pastiprinātai klātbūtnei uz priekšu (eFP) Latvijā, vadot daudznacionālu kaujas grupu, kuras sastāvā ir desmit valstis: Albānija, Kanāda, Čehija, Itālija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Polija, Slovākija, Slovēnija. Un Spānija.
- Kā pamatvalsts Kanāda ir atbildīga par koordināciju ar Latviju un atbalstītājvalstīm, lai palīdzētu definēt eFP toni, tempu un redzējumu, kā arī sniegtu atbalstu, lai veicinātu integrāciju kā vienotu vienību.
- Kanāda sniedz ieguldījumu kaujas grupas pavēlniecības, vadības un kontroles elementos, mehanizētajā kājnieku rotā, artilērijas akumulatorā, kaujas atbalsta uzņēmumā, elektroniskās kara spēkos un kaujas dienestu atbalsta uzņēmumā.
~
