Kā Latvija kļuva par viskija centru sankcijām pakļautajai Krievijai – DW – 15.02.2024.

Latvija, viena no Eiropas Savienība Mazākā dalībvalsts, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 miljoniem, ir kļuvusi par galveno viskija piegādātāju savai kaimiņvalstij, kurai ir noteiktas sankcijas. Krievija.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Krievija importēja aptuveni 244 miljonus eiro (266 miljonus ASV dolāru). Dzintara krāsas gars.

No šī kopskaita gandrīz trīs ceturtdaļas nāk no LatvijaSaskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras RIA Novosti publicētajiem datiem. Otrajā vietā ierindojās cita Baltijas valsts. Lietuvakas Krievijai pārdeva viskiju 27 miljonu eiro vērtībā.

Latvija, kurā ir vēss klimats un kurā, salīdzinot ar vīnkopības smagsvariem, tiek ražots niecīgs vīna daudzums, apsteidza arī pasaulē lielāko ražotāju. Itālija, kļūstot par galveno Krievijas piegādātāju. Itālija pagājušajā gadā Krievijai pārdeva vīnu 68 miljonu eiro vērtībā, bet Latvija eksportēja 73 miljonu eiro vērtībā.

Latvijas valdības oficiālā statistikas portāla dati liecina, ka valsts eksports uz Krieviju pērn sasniedza vairāk nekā 1,1 miljardu eiro, no kuriem vairāk nekā pusi veidoja dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni un etiķis.

Tās pašas piegādes ķēdes, dažādas papīra takas

Protams, Latvija un Lietuva vienā naktī nepārvērsās par lieliem vīna un viskija ražotājiem. Lielu daļu no Latvijas uz Krieviju sūtīto alkoholisko dzērienu faktiski realizē Latvijā reģistrēti Rietumeiropas uzņēmumi.

“Šķiet, ka ir daži lieli uzņēmumi no Rietumeiropas valstīm, kas Latviju vienkārši izmanto kā sava veida izplatīšanas centru,” DW sacīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirosņikovs. “Tātad runa nav obligāti par rūpniecisko ražošanu Latvijā, bet gan par reeksportu,” viņš piebilda.

Kā Krievija aizstāja Rietumu zīmolus?

Šī pārlūkprogramma neatbalsta video komponentu.

To paziņojumos RIA Novosti apstiprināja Krievijas stipro alkoholisko dzērienu importētāja Ladoga Group vadītājs Venjamins Grabars. “Ja agrāk dokumentos bija teikts, ka imports uz Krieviju vienkārši iet caur Latviju vai Lietuvu, tad tagad Baltija parādās kā eksporta galamērķis,” viņš sacīja ziņu aģentūrai. “Pēc tam piegādes uz Krieviju tiek veiktas no turienes.”

READ  Tunisija: Paredzams, ka 27. septembrī apmeklēs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas direktoru padomes delegāciju

Pēc abu ekspertu domām, faktisko piegādes ķēžu ziņā nav daudz mainījies. Tie paši ražotāji pārdod uz Krieviju. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Latvija tagad ir norādīta kā galamērķa valsts. Uzņēmumi Baltijas valstīs pēc tam nodarbojas ar eksportu uz Krieviju, ieskaitot attiecīgo muitas dokumentu kārtošanu.

Rietumu uzņēmumi ir nobažījušies par savas reputācijas sabojāšanu

Stingri sakot, šis eksports nepārkāpj tiesības Eiropas Savienības sankcijas uzspieda Krievijai pēc tam Liela mēroga iebrukums Ukrainā pirms diviem gadiem. Taču fakts, ka daudzi Rietumeiropas uzņēmumi izjūt nepieciešamību izmantot Latviju kā sava veida izplatīšanas centru, skaidri parāda, ka viņiem ir bažas par savu tēlu, norāda Merosņikovs.

Dažiem uzņēmumiem ir apdraudēta to izdzīvošana. “Dažiem uzņēmumiem ir Krievija un Baltkrievija Kā klienti. “Tātad viņi nevēlas, un viņi faktiski nevar vienkārši apturēt tirdzniecību.”

Vēl pagājušajā mēnesī Rīgā viesojās Ukrainas prezidents Volodimirs ZeļenskisFoto: Romāns Koksarovs/AP Photo/Photo Alliance

Joprojām tur Ētisks jautājums Tirdzniecība ar Krieviju, ņemot vērā tās karu ar Ukrainu. Piemēram, Londonā bāzētā ētikas reitingu aģentūra tika izveidota pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai izsekotu, vai uzņēmumi ievēro savus solījumus atstāt valsti.

Pēc viņu domām, franču kompānija Pernod Ricard, kas pazīstama ar tādiem zīmoliem kā Absolute vodka un Jameson Irish viskijs, ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu piegādātājiem Krievijai.

Krievijas mediji ziņoja, ka Pernods Rikars plāno izbeigt biznesu ar valsti. Taču Francijas grupa paziņojumā presei norādīja, ka tai vēl nepieciešami vairāki mēneši, lai to paveiktu, un tikmēr Krievijas darbinieki turpinās maksāt algas. Pernods Rikars neatbildēja uz DW lūgumu komentēt. Citas firmas stipros dzērienus Krievijai nepārdeva.

Morālas bažas

Kopš kara sākuma Latvija un Lietuva ir starp Kijevas tuvākajiem atbalstītājiem. Tas padara rosīgo alkoholisko dzērienu tirdzniecību vēl pārsteidzošāku. Dažiem ir grūti apvilkt lodziņu.

READ  Mājokļu cenas Latvijā kopš 2010. gada ir dubultojušās / raksts

Latvijas Alkohola nozares asociācijas LANA vadītājs Dāvis Vītols pārdošanas attaisnošanai izvirzīja neparastu argumentu: «Alkohols, iespējams, ir vienīgais produkts, ko vēl var pārdot, jo Kaitīgs veselībai Ja tas tiek patērēts pārmērīgi,” viņš uzsvēra, uzsverot, ka tas ir viņa paša, nevis asociācijas viedoklis.

Merosņikovs DW sacīja, ka ir divi veidi, kā skatīties uz lietām: “No vienas puses, ir labi saņemt naudu no Krievijas, jo tad viņi var tērēt mazāk naudas militāriem mērķiem. No otras puses, tas ļauj elitei darīt to, ko viņi grib.” “Viņi vēlas dzīvot pēc iespējas normālāku dzīvi, tāpēc viņi nevēlas uzstāt uz izmaiņām.”

Vai vīns ir aklā vieta Baltijas līnijā pret Krieviju?

Pieaugošā stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecība ar Krieviju ir krasā pretrunā ar Baltijas valstu politiku kopumā. Latvija, Lietuva un IgaunijaVisas iepriekš bija Padomju Savienības daļa, un tajās ir lielas krievvalodīgo minoritātes, un viņi ir stingri lobējuši sankcijas Eiropas Savienībā.

Jau ilgi pirms kara viņi brīdināja citas ES valstis, ka tas var notikt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kļūt arvien agresīvākam.

Igaunija un Latvija Viņi arī attālinās no krievu valodas: izglītībai tagad būtu jānotiek tikai attiecīgajās valsts valodās. Ikvienam, kurš vēlas dzīvot Latvijā ar Krievijas pasi, pat ja viņš tur ir pavadījis visu mūžu, tagad ir jāsasniedz minimālais latviešu valodas pamatlīmenis vai jārēķinās ar deportāciju.

Vai ir jēga vērsties pret Krieviju un krievu kultūru, turpinot pārdot un gūt peļņu no alkohola eksporta? Latvijas Zemkopības ministrija noraidīja DW lūgumu sniegt interviju, pamatojot to ar laika trūkumu.

Bijusī Latvijas ekonomikas ministre Ilse Endriksons vietējiem medijiem sacīja, ka valdība jau sen ir aicinājusi uzņēmumus pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.

READ  Viedoklis: Rietumiem jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru

“Mēs apspriedām arī fizisku robežu slēgšanu un sauszemes transporta novēršanu,” viņa piebilda. “Bet, ja mēs slēgsim robežu un neviena no citām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, to nedarīs, mēs neko nepanāksim.”

Šis raksts ir tulkots no vācu valodas.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top