Latvijas Kosmetologu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmetologu un estētiķu asociācija (LKKA) nolēma, ka nav palikuši varianti, kā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 pandēmijas laikā, meklēt palīdzību Satversmes tiesā, kā apstiprināts paziņojumā. no abām organizācijām.
Abas organizācijas šobrīd sadarbojas ar juristiem, lai sagatavotu nepieciešamos dokumentus. Tajā pašā laikā tiek plānots vērsties arī Konkurences pārvaldē, lai risinātu konkurences izkropļošanas problēmu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumiem lielajās veselības aprūpes iestādēs ir atļauts apiet aizliegumu, kamēr tas pats dienests ir aizliegts to sniegt arī veselības aprūpes iestādēm skaistumkopšanas salonos un frizētavās, kā arī par privātpraksi, kā izklāstīts LSSA prezidentes Sabīnes Ulbertes un LKKA prezidentes Renātes Reinsones deklarācijā.
Paziņojumā arī sīki aprakstīts, ka saskaņā ar Ministru padomes 2020. gada 6. novembra rīkojumu valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Šajā ārkārtas stāvoklī Latvijā ir aizliegts sniegt visa veida kosmētikas pakalpojumus. Valdība nesen nolēma pagarināt ārkārtas stāvokli līdz 2021. gada 6. aprīlim, kas nozīmē, ka skaistumkopšanas nozarei nebūs atļauts darboties jau trīs mēnešus.
Kosmētiķi ir bijuši sarežģītā situācijā kopš epidēmijas sākuma – 2020. gada marta.
Tas nozīmē, ka viņu darbs vai nu ir apturēts, vai arī viņiem 11 mēnešus bija jāstrādā ar stingriem ierobežojumiem, izraisot lielu nevienlīdzību un negodīgu attieksmi.
Šī problēma atstāja arī sievietes, tostarp neprecētas sievietes, strādājošas šajā nozarē bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo 2020. gada novembrī un decembrī vidējais izmaksātā atbalsta apjoms bija ne vairāk kā 300 eiro, kas iepriekšminētajām personām pakļāva nabadzības risku …
Runājot par ārkārtas situācijas – krasas situācijas pasliktināšanās – negatīvo ietekmi uz kosmētikas nozari, LSSA un LKKA pievērš uzmanību tam, ka plastikas ķirurgiem kopš 2020. gada novembra faktiski ir aizliegts strādāt, neraugoties uz asociācijas ieteikumiem attiecībā uz epidēmisko slimību ierobežojumiem.
Valdības lēmums aizliegt kosmētikas pakalpojumus bez diskusijām vai konsultācijām ar nozari un nevērtējot situāciju,
Neņemot vērā pieredzi, kas gūta 2020. gada pavasara pasākumos, nedodot nozares pārstāvjiem viedokļus un priekšlikumus par kosmētikas pakalpojumu organizēšanu ārkārtas stāvokļa laikā.
Šis neapdomīgais lēmums ir radījis milzīgu kaitējumu skaistumkopšanas nozarei un ikvienam darbiniekam un atņēmis viņiem iespēju nopelnīt pienācīgus ienākumus. Lielākajai daļai cilvēku, kas strādā skaistumkopšanas nozarē, skaistumkopšanas pakalpojumi ir galvenais ienākumu avots.
“Šī sabiedrības daļa ir kļuvusi īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa kosmetologu izvēlējās patentu kā izvēlēto nodokļu maksāšanas iespēju, viņi nevarēja izmantot apmaksātu atvaļinājumu un slimības atvaļinājuma apliecības, kā arī ārkārtas laikā nevarēja iegūt citus iespējamos pabalstus. Acīmredzot būtu bijis naivi sēdēt, cerot, ka valdība sapratīs un apsvērs veidu, kā plastikas ķirurgi varētu pienācīgi nopelnīt. Tagad nav jāturpina sēdēt un gaidīt, ”minēts paziņojumā.
“Ārkārtas stāvoklis Latvijā jau vairākus mēnešus notiek Latvijā. Mēs saprotam, ka cilvēku vajadzība pēc skaistumkopšanas pakalpojumiem ir palielinājusies. Tāpēc mūsu mērķis ir izstrādāt drošus apstākļus, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ”atzīmē Latvijas Ekonomikas ministrija.
Ministrija atzīst, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta nepieciešamo sociālās higiēnas pakalpojumu atjaunošanai ar samazinātu infekcijas risku.
Šonedēļ ministrija vēlējās apspriest izstrādātos priekšlikumus ar kosmētikas nozares pārstāvjiem, bet nākamnedēļ – ar rezultātiem iepazīstināt valdību. Kad Ministru padome pieņems konceptuālu lēmumu par priekšlikumiem, būs iespējams virzīt attiecīgos noteikumu grozījumus.
Rinsona jau iepriekš bija norādījusi, ka viņas aktieru apvienība nepiekrīt Veselības aprūpes ministrijas paziņojumiem, kas atļauj tikai frizētavu un nagu kopšanas pakalpojumus.
Asociācijas pārstāve pastāstīja, ka Latvijas skaistumkopšanas nozarē ir cilvēki, kas strādā tādās jomās kā manikīri un pedikīrs, grima mākslinieki, vizuālie dizaineri un spa speciālisti, kā arī kosmetologi, skaistumkopšanas profesionāļi, masieri un podologi.
“Skaistumkopšanas pakalpojumus nevar iedalīt prioritāros un mazāk svarīgos pakalpojumos. Kurš izlems, kuri pakalpojumi ir atļauti un kuri nav? Ir svarīgi ļaut visiem cilvēkiem strādāt vienādos apstākļos un standartos. Ierobežojumiem jābūt saprātīgiem un pamatotiem. Rinsons atzīst, ka nozares pārrāvums riskē saņemt sabiedrības pretreakciju – pakalpojumu sniegšana pelēkā krāsā. ”
Pēc asociācijas domām, lai kosmētikas nozare atkoptos un sāktu no jauna, ir jānosaka ierobežojumi, un, lai tos ievērotu, speciālisti varēs atkārtoti sniegt pakalpojumus.
