AST norāda, ka patēriņa samazinājums skaidrojams ar mazo ražošanas un saules elektrostaciju skaita pieaugumu, kas liek vairāk saražotās elektroenerģijas izmantot privātā patēriņa segšanai pirms tās nodošanas tīklā un uzskaites.
Jūnijā saražots 196 GWh elektroenerģijas, par 43% mazāk nekā maijā un par 30% mazāk nekā pērn.
Jūnijā iekšzemē saražoti tikai 40% no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir zemākais līmenis kopš pagājušā gada oktobra. Trūkstošais daudzums ievests no kaimiņvalstīm.
Lielākais elektroenerģijas ražošanas kritums vērojams hidroelektrostacijās – par 70% salīdzinājumā ar maiju – un par 61% salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju.
Samazinājums bija saistīts ar zemāku ūdens plūsmu upēs pēc lieliem plūdiem un zemāku nokrišņu līmeni jūnijā.
Savukārt dabasgāzes stacijas savu ražošanu palielināja 172 reizes, ņemot vērā, ka maijā tās gandrīz nedarbojās. Vēja elektroenerģijas ražošana samazinājās par 35%, savukārt saules elektrostaciju devums salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 19%.
Jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga līdz 98,70 eiro par MWh, kas ir par 27% augstāka nekā maijā, savukārt salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju cena samazinājās par 55%.
Vidējā elektroenerģijas cena jūnijā pieauga visā Eiropā: augstākā vidējā elektroenerģijas cena – 118,17 eiro par MWh – bija Polijā, bet zemākā – 43,37 eiro par MWh – Somijā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
